Tā prāts darbojas. Prāta uzdevums ir dalīt. Ja jūs neko nedalāt, tad prāts izzūd. Prātam ir vajadzīgs dalījums. Prāts rada pretstatus. Prāts saka: „”Tu man patīc. Tu man nepatīc. Tevi es mīlu. Tevi es ienīstu.” Prāts saka: „Tas ir jāizdara, to var nedarīt.” Prāts ir izvēle. No šejienes izriet Krišnamutri apgalvojums, ka, paliekot bez izvēlēm, cilvēks paliek bez prāta. Nonākšana līdz bezivēles stāvoklim nozīmē, ka jūs vairs nedalāt pasauli.
Tikai iedomājieties. Ja cilvēks pazustu no zemes virsas, vai tad te būtu kaut kas skaists? Vai te būtu kas neglīts? Vai te būtu kas labs, kas slikts? Līdz ar cilvēci visi dalījumi vienkārši izzudīs. Pasaule paliks tāda pati. Puķes ziedēs, zvaigznes mirgos, saule ausīs – viss turpināsies tāpat. Bet sadalīšana izzudīs līdz ar cilvēku. Cilvēks pasaulē ienes dalījumu. „Cilvēks” nozīmē „prāts”.
Ošo
