Kādam sūfiju šeiham jautāja, kāpēc viņš negribot uzņemties vadīt mācekļu pulciņu, kas savu uzticību vēloties dāvāt ne vairs agrākajam skolotājam, bet gan viņam.
Šeihs sacīja:
Tas atgādina auga vai citas augošas būtnes stāvokli. Uzņemties vadību pār to, kas mirst, nozīmē arī pašam aizgūt tā mirstīgumu. Atsevišķas daļas var turpināt zelt, sevišķi, ja tās balsta kaut kas, kam piemīt lielāks patiesīgums. Taču pats augs, ja tajā ieviesies nāves spēks, iedvesīs šo tieksmi pēc nāves visam, kas saskarsies ar to kā ar veselumu. Kāds viņam jautāja:
Bet kāds bija stāvoklis tajos pagātnes notikumos, kad reformatori un citi būtībā pārņēma kādas norises vadību un tā ieguva lielāku spēku?
Sūfijs atbildēja:
Tās bija nevis skolas, kur apgūst zināšanas, bet gan pasaulīgas norises, kuras par reālām iztēlojās tikai ārēji vērotāji un pavirši cilvēki.
