- Tibetas medicīna uzskata, ka emocijas ir viens no galvenajiem slimību cēloņiem, nevis tikai blakus faktors.
- Slimība var sākties gados pirms fiziskiem simptomiem, vispirms kā nelīdzsvarots prāta stāvoklis.
- Tibetas ārsti spēj diagnosticēt veselības stāvokli, tikai pēc pulsa, atšķirot vairāk nekā 70 pulsa nianses.
- Uzturs tiek pielāgots ne tikai cilvēkam, bet arī gadalaikam, diennakts laikam un vecumam.
- Viena un tā pati pārtika vienam cilvēkam var būt zāles, bet citam – inde.
- Tibetas medicīnā nav universālu recepšu – katrs ārstēšanas plāns ir unikāls.
- Garšvielas tiek uzskatītas par tikpat spēcīgām kā ārstniecības augi.
- Tibetas ārsti izmanto sarežģītas daudzkomponentu formulas, kurās reizēm ir pat 30–50 sastāvdaļu.
- Dažas receptes tiek nodotas mutiski no skolotāja māceklim gadsimtiem ilgi.
- Ārstēšana bieži sākas ar dzīvesveida maiņu, nevis zālēm.
- Miegs Tibetas medicīnā tiek uzskatīts par spēcīgāko dabisko dziedinātāju.
- Nepareizs dienas ritms tiek uzskatīts par tikpat kaitīgu kā slikts uzturs.
- Tibetas medicīna māca, ka pārāk daudz “pareizu” lietu (sports, diētas, disciplīna) arī var izjaukt līdzsvaru.
- Cilvēka konstitūcija var mainīties dzīves laikā – tā nav fiksēta uz mūžu.
- Prāts tiek uzskatīts par smalkāku un ietekmīgāku nekā ķermenis.
- Tibetas medicīna necenšas apspiest simptomus, bet saprast to vēstījumu.
- Dažas slimības tiek uzskatītas par dzīvesveida skolotājām, nevis kļūdām.
- Ārsts pats ir daļa no ārstēšanas – viņa līdzsvars ietekmē pacienta dziedināšanu.
- Apzināta elpošana tiek uzskatīta par ikdienas medicīnu, nevis meditācijas praksi.
- Galvenais veselības kritērijs nav analīzes, bet iekšēja sajūta par harmoniju ar sevi un pasauli.
