Tā ir spēja būt mierā ar to, ka katru reizi, kad tu uzkāp uz jogas paklājiņa, tu nezini, kas sekos.
Tā ir sevis atjaunošana un neticēšana „ekspertiem”, kuri apgalvo : “Tu esi par vecu vai tev ir pārāk daudz traumu un ievainojumu.”Joga ir spēja noticēt, ka tu vari JEBKO, pat, ja tā ir visbiedējošākā, nereālāka un neiespējamāk ā lieta pasaulē, par kuru tu šobrīd vari vien sapņot. Joga ir neslēpšanās no sevis, tā ir sevis atvēršana un uzzināšana, kas tu patiesībā esi. Joga ir spēja būt laipnam pašam pret sevi, lai pēc tam būtu līdzcietīgs pret apkārtējiem.
Joga ir atklājums, ka visas tās trakās domas tavā prātā NAV patiesība. Tā ir iespēja būt veselam neieslīgstot galējībās. Tā ir piebremzēšana uz brīdi, lai kļūtu spēcīgāks.
Tā ir elpošana, kustība un smaids mūsos. Tā , iespējams, būs visgrūtākā lieta, ko esi darījis, bet viennozīmīgi arī vislabākā.
