Kāpēc jogas pozas sauc par āsanām?
Vārds āsana nāk no sanskrita un burtiski nozīmē “sēdeklis” vai “sēdēšana”. Sākotnēji ar šo terminu apzīmēja stabilu sēdus pozu, ko praktizēja meditācijas laikā. Indiešu gudrais Patandžali, kurš sarakstīja Jogas sūtras, iekļāva āsanas kā vienu no astoņām jogas praksēm jeb “astoņkārtīgā ceļa” (aštānga jogas) elementiem. Viņš aprakstīja āsanas kā ķermeņa pozas, kas palīdz attīstīt stabilitāti, koncentrēšanos un rūpes par fizisko ķermeni.
Mūsdienās ar terminu “āsana” apzīmē jebkuru fizisko jogas pozu Hatha jogas tradīcijā, tostarp Vinjāsas, Aštangas, atjaunojošās jogas un Bikrama jogas praksēs. Praktiski katra jogas poza tiek dēvēta par āsanu.
Kas ir drišti? Kāpēc katrai pozai ir sava?
Drišti ir sanskrita termins, kas nozīmē “skatiens” vai “redzes punkts”. Jogā tas apzīmē konkrētu punktu, uz kuru praktizētājs fokusē skatienu, veicot āsanu. Tradicionāli jogā tiek izdalīti deviņi dažādi drišti. To izmantošana palīdz uzlabot līdzsvaru, veicināt koncentrēšanos un padziļināt apzinātību praksē.
Katrai direktorijā iekļautajai jogas pozai ir norādīts atbilstošais drišti. Piemēram, sunim ar skatu uz leju (Adho Mukha Švanāsana) drišti ir nabhičakra — skatiens tiek vērsts uz nabas apvidu. Tas nozīmē, ka, praktizējot šo pozu, jogs fokusē skatienu uz nabu, lai veicinātu stabilitāti un uzmanību.
Cik jogas pozu ir?
Precīzs jogas pozu skaits joprojām ir diskusiju temats. Klasiskajos Hatha jogas tekstos tradicionāli minētas 84 āsanas. Tomēr citos rakstos un garīgajās tradīcijās tiek apgalvots, ka āsanu skaits ir tikpat liels, cik dzīvo būtņu Visumā — aptuveni 8,7 miljoni.
Mūsdienu jogā nozīmīgu ieguldījumu pozu sistematizēšanā devis Šri Dharma Mittra — ievērojams jogas skolotājs Ajengāra, Aštangas un Šivanandas tradīcijās — kurš katalogizējis vairāk nekā 1300 jogas pozu.
Attīstoties jauniem jogas stiliem, āsanu skaits turpina pieaugt. Mūsdienās pastāv pozu variācijas gaisā (aerial joga), partneru joga, akrobātiskā joga, kā arī SUP joga uz ūdens. Visticamāk, āsanu skaits turpinās pieaugt, jogiem eksperimentējot un paplašinot prakses robežas.
Kuras jogas pozas man vajadzētu praktizēt?
Viena no jogas priekšrocībām ir tā, ka tā piedāvā pozas dažādiem līmeņiem un ķermeņa tipiem. Piemērotākās āsanas ir atkarīgas no jūsu mērķiem — vai vēlaties attīstīt spēku, lokanību, līdzsvaru, relaksāciju vai koncentrēšanos. Iesakām pielāgot pozas atbilstoši jūsu prakses līmenim un interesēm.
Ja esat iesācējs, ieteicams sākt ar maigām un vienkāršām āsanām, kas veicina lokanību un ķermeņa apzinātību, pirms pāriet uz vidēja un augstāka līmeņa pozām. Praktizējot pozas, kurām ķermenis vēl nav gatavs, pastāv traumu risks. Vienmēr ieklausieties savā ķermenī — ja poza izraisa sāpes, labāk to pielāgot vai izvēlēties vieglāku variāciju.
Kādas ir labākās jogas pozas?
Uz šo jautājumu nav vienas universālas atbildes. “Labākā” jogas poza ir atkarīga no katra praktizētāja vajadzībām, ķermeņa stāvokļa un noskaņojuma konkrētajā dienā. Dažādas āsanas iedarbojas uz dažādām ķermeņa zonām un enerģētiskajiem aspektiem.
Labākās pozas var būt tās, kas palīdz sasniegt konkrētu mērķi — piemēram, stiprināt muguru, atvērt gurnus, nomierināt nervu sistēmu vai uzlabot koncentrēšanos. Tāpat katram jogam ar laiku izveidojas savas iecienītākās pozas, kas šķiet vispiemērotākās un patīkamākās.
Kopumā nav vienas “pareizās” vai “labākās” jogas pozas — katrs praktizētājs izvēlas tās, kas vislabāk atbilst viņa ķermenim, prakses līmenim un pašsajūtai.
Jogas pozu kategorijas
Ja meklējat pozas konkrētai ķermeņa zonai vai prakses mērķim, zemāk sniegts skaidrots pārskats par galvenajām āsanu grupām.
Roku līdzsvarošanas pozas
Šajās pozās ķermeņa svars tiek balstīts uz rokām vai plaukstām. Tās attīsta ķermeņa augšdaļas un korsetes (core) spēku, kā arī līdzsvaru un koordināciju.
Atpakaļliecieni (muguras izliekumi)
Šajās pozās mugurkauls tiek izlieks atpakaļ. Tās palīdz izstiept un stiprināt mugurkaulu, atvērt krūtis un gurnus, kā arī piešķir enerģiju un vitalitāti.
Līdzsvara pozas
Šīs pozas prasa stabilitāti un koncentrēšanos. Tās var ietvert balansēšanu uz pēdām, rokām, galvas vai citām ķermeņa daļām. Tās uzlabo līdzsvaru, stiprina muskuļus un attīsta mentālo fokusu.
Saistījumi (bandhas un satvērieni)
Saistījumi ir pozas, kurās viena ķermeņa daļa tur vai velk citu ķermeņa daļu, vai arī ekstremitātes tiek savītas. Tie palīdz aktivizēt iekšējos orgānus, padziļināt pozu un veicināt relaksāciju.
Krūšu atvērēji
Šīs pozas paplašina un izstiepj krūšu muskuļus, plecu priekšpusi un rumpi, vienlaikus stiprinot muguru un uzlabojot stāju.
Korsetes stiprināšanas pozas
Šajās pozās tiek aktīvi iesaistīti dziļie vēdera un muguras muskuļi. Tās uzlabo stabilitāti, līdzsvaru un koncentrēšanos.
Uz priekšu vērsti liekumi
Šajās pozās ķermenis noliecas uz priekšu no gurniem, stāvus vai sēdus. Tās uzlabo ķermeņa apakšdaļas lokanību, saglabā mugurkaula elastību un palīdz mazināt stresu un nogurumu.
Gurnu atvērēji
Šīs pozas izstiepj gurnus un apkārtējos muskuļus, uzlabo kustību diapazonu un asinsriti, kā arī var mazināt spriedzi muguras lejasdaļā.
Inversijas (apgrieztās pozas)
Inversijās galva atrodas zem sirds. Tās uzlabo asinsriti, stiprina ķermeni un attīsta līdzsvaru. Ne visas inversijas ir pilnīgi apgrieztas — dažās pozās ķermenis ir tikai daļēji otrādi.
Atjaunojošās pozas
Šīs ir maigas, relaksējošas pozas, kuru mērķis ir nomierināt nervu sistēmu, atslābināt muskuļus un veicināt atjaunošanos.
Sēdus pozas
Pozas, kurās praktizētājs sēž uz grīdas. Tās uzlabo lokanību, stāju un palīdz attīstīt stabilitāti un zemējumu.
Stāvpozas
Pozas, kas tiek veiktas stāvus uz vienas vai abām kājām. Tās attīsta spēku, līdzsvaru, koncentrēšanos un ķermeņa izlīdzinājumu.
Guļus pozas
Pozas, kurās praktizētājs guļ uz muguras. Tās var izmantot gan relaksācijai, gan lokanības uzlabošanai un ķermeņa izlīdzināšanai.
Pagriezieni (rotācijas)
Šajās pozās ķermenis tiek pagriezts no rumpja vai korsetes. Tās uzlabo mugurkaula kustīgumu, stimulē gremošanu, palīdz detoksikācijai un var mazināt muguras sāpes un stresu.
Avots: https://www.yogapedia.com/yoga-poses
Attēls: https://insighttimer.com/blog/drishti-meaning-yoga/
