Par jogu bieži runā kā par elpu, apzinātību, mieru un ķermeņa lokanību. Par uzturu runā mazliet sarežģītāk, jo te cilvēki ātri iekrīt galējībās. Vieni saka, ka “īstam jogam” jāēd tikai ļoti viegli un askētiski. Citi uzskata, ka nav nekādas nozīmes, ko ēd, galvenais ir atnākt uz paklājiņa. Patiesība, kā parasti, ir mazāk dramatiska.
Jogai piemērotākais uzturs nav viena stingra diēta. Tas ir ēšanas veids, kas palīdz ķermenim justies viegli, stabili un mierīgi. Labs uzturs pirms jogas nepadara cilvēku garīgāku vai “pareizāku”, bet tas var ļoti praktiski palīdzēt: mazāk smaguma vēderā, mazāk miegainības, labāka koncentrēšanās, vienmērīgāka elpa un lielāka spēja noturēt pozas bez liekas spriedzes.
Pirmais princips ir vienkāršs: joga necieš pārpildītu vēderu. Ja pirms nodarbības apēsta smaga maltīte, ķermenis vienlaikus mēģina gan sagremot ēdienu, gan kustēties, locīties, balstīties, elpot un noturēt uzmanību. Tas nav īpaši draudzīgs salikums. Īpaši nepatīkami tas kļūst pozās, kur notiek noliekšanās uz priekšu, pagriezieni vai darbs ar vēdera zonu.
Tāpēc lielāku maltīti labāk ēst aptuveni divas līdz četras stundas pirms jogas nodarbības. Ne tāpēc, ka tā būtu stingra dogma, bet tāpēc, ka ķermenim vajag laiku sagremot ēdienu. Dažiem cilvēkiem pietiek ar divām stundām, citiem vajag vairāk. Te svarīgākais nav akli sekot noteikumam, bet pamanīt, kā ķermenis jūtas praksē.
Ja līdz jogai palikusi tikai stunda, labāk izvēlēties kaut ko vieglu un vienkāršu. Piemēram, augli, nelielu putras porciju, dažus riekstus vai citu ēdienu, kas konkrētajam cilvēkam nerada smagumu. Mērķis nav pieēsties. Mērķis ir dot ķermenim pietiekami daudz stabilitātes, lai prakse nav jāiztur ar tukšu, nervozu vēderu.
Īpaši svarīgi tas ir rīta nodarbībās. Dažiem cilvēkiem joga tukšā dūšā der ļoti labi. Viņi jūtas viegli un skaidri. Citiem tukšs vēders nozīmē reiboni, aizkaitināmību un sajūtu, ka “garīgā prakse” pēkšņi pārvēršas cīņā par izdzīvošanu. Te nav viena pareizā varianta visiem. Ir jāvēro savs ķermenis.
Jogā piemērotākais uzturs nav jāskatās caur sporta uztura prizmu. Joga nav sacensība un nav tikai fiziska slodze. Tā ir ķermeņa, elpas un uzmanības prakse. Tāpēc ēdiena galvenais uzdevums pirms jogas ir netraucēt: neradīt smagumu, miegainību, vēdera pūšanos vai nervozu izsalkumu. Labs ēdiens pirms jogas ir tāds, pēc kura ķermenis jūtas pietiekami paēdis, bet vēl joprojām viegls.
Ko labāk neēst īsi pirms jogas? Ļoti treknu, smagu, ceptu, ļoti asu vai pārlieku šķiedrvielām bagātu ēdienu. Ne tāpēc, ka šie produkti vienmēr būtu “slikti”, bet tāpēc, ka pirms kustībām tie var radīt smagumu, atraugas, vēdera pūšanos vai nogurumu. Liela, smaga maltīte īsi pirms pagriezieniem un suņa ar galvu uz leju pozas var ātri iemācīt pazemību.
Otrs princips: pēc jogas vajag atjaunoties, nevis sevi sodīt. Daudzi cilvēki pēc prakses jūtas labi un domā: “Tagad neēdīšu, lai nesabojātu efektu.” Bet ķermenim pēc aktīvākas nodarbības vajag resursus. Īpaši tad, ja joga bijusi dinamiska — vinjasa, aštanga, spēka joga vai garāka nodarbība ar daudz balstiem, stājām un pārejām.
Pēc jogas labi der vienkārša, sabalansēta maltīte, kas neatstāj smaguma sajūtu. Tā var būt silta putra, zupa, sautējums, pilngraudu ēdiens, dārzeņi, pākšaugi vai cits viegli sagremojams ēdiens, kas konkrētajam cilvēkam dod sāta sajūtu un mierīgu enerģiju. Nav vajadzīgs ēst pēc stingras formulas. Svarīgākais ir pamanīt, vai pēc maltītes ķermenis jūtas atjaunots, nevis pārslogots.
Trešais princips ir ūdens. Joga var izskatīties mierīga, bet ķermenis tajā strādā. Īpaši siltā telpā, dinamiskā nodarbībā vai cilvēkiem, kuri svīst vairāk. Ūdens trūkums var pastiprināt nogurumu, galvassāpes un vājuma sajūtu. Tāpēc ūdeni labāk dzert regulāri dienas laikā, nevis mēģināt izdzert puslitru tieši pirms nodarbības. Pilns vēders ar ūdeni arī nav īpaši draudzīgs pagriezieniem.
Jogas tradīcijās bieži runā par sātvisku uzturu — tādu, kas ir tīrs, viegls, mieru veicinošs un nepārslogo ķermeni. Mūsdienu cilvēkam to var tulkot pavisam praktiski: vairāk svaigu un vienkārši pagatavotu produktu, mazāk pārēšanās, mazāk smaguma, vairāk cieņas pret to, kā ēdiens ietekmē pašsajūtu.
Tas nenozīmē, ka visiem jogas praktizētājiem jāēd vienādi. Daudzi jogas virzieni vēsturiski ir saistīti ar veģetāru uzturu un nevardarbības principu, taču mūsdienās svarīgāk ir nevis akli pieņemt etiķeti, bet ēst apzināti. Cilvēki ir dažādi, un uzturam jāatbalsta ķermenis, nevis jāpadara ēšana par vēl vienu spriedzes avotu.
Apzināta ēšana jogas kontekstā nozīmē ne tikai “ko es ēdu?”, bet arī “kā es ēdu?”. Vai es ēdu steigā, stāvot pie ledusskapja? Vai es noriju ēdienu, skatoties telefonā? Vai es pamanu sāta sajūtu? Vai es ēdu tāpēc, ka ķermenim vajag enerģiju, vai tāpēc, ka gribu aizbēgt no spriedzes? Tie ir ļoti praktiski jautājumi, un tie bieži pasaka vairāk nekā jebkura stingra uztura sistēma.
Ļoti labs jogas uztura jautājums ir: “Kā es jūtos pēc šī ēdiena?” Ne tikai uzreiz pēc pirmā kumosa, bet pēc stundas, pēc divām, nākamajā rītā. Vai ir vieglums? Vai ir enerģija? Vai ir smagums? Vai nāk miegs? Vai prakses laikā vēders traucē? Šis jautājums bieži ir vērtīgāks par jebkuru modes diētu.
Piemērotākais uzturs jogā ir tāds, kas atbalsta klātbūtni. Tas nepadara ķermeni smagu un prātu miglainu. Tas nebalstās vainas apziņā. Tas nav sods un nav sacensība. Tas ir mierīgs, pietiekams un dzīvs.
Varētu teikt tā: ēd tā, lai pēc tam gribētos elpot dziļāk, nevis gulēt uz sāniem un nožēlot savas izvēles.
Pirms jogas — viegli un savlaicīgi.
Pēc jogas — atjaunojoši un sabalansēti.
Ikdienā — vienkārši, apzināti un bez fanātisma.
Jo joga nesākas tikai tad, kad uzkāpjam uz paklājiņa. Tā sākas arī brīdī, kad izvēlamies, kā izturamies pret savu ķermeni. Un ēdiens ir viena no ikdienišķākajām vietām, kur šo attieksmi var redzēt ļoti skaidri.
