Par vīrieša seksualitāti bieži runā pārāk vienkāršoti. It kā viss būtu tikai par spēju, vēlmi, izturību un rezultātu. It kā vīrietim vienmēr jābūt gatavam, pārliecinātam, kontrolējošam un bez šaubām. Šāds priekšstats ir ļoti ērts reklāmām, jokiem un lētai pašpalīdzībai, bet dzīvē tas bieži rada vairāk spriedzes nekā tuvības.
Vīrietis nav mehānisms. Viņa seksualitāte nav tikai fiziska reakcija. Tā ir saistīta ar nogurumu, stresu, pašvērtējumu, ķermeņa sajūtu, attiecībām, bailēm izgāzties, vēlmi būt pieņemtam un spēju būt klātesošam. Ja vīrietis dzīvo nepārtrauktā sasprindzinājumā, viņa ķermenis to zina. Pat tad, ja viņš par to nerunā.
Daudzi vīrieši ir pieraduši būt darbībā. Risināt, pelnīt, pierādīt, izturēt, nesūdzēties, turēt sevi rokās. No malas tas var izskatīties kā spēks. Un reizēm tas tiešām ir spēks. Bet, ja šis režīms kļūst pastāvīgs, ķermenis sāk dzīvot kā bruņās. Pleci saspringst, elpa kļūst sekla, žoklis savilkts, mugura cieta, prāts visu laiku kaut ko kontrolē.
Seksualitātei šāds režīms nav draudzīgs.
Labs sekss nav tikai par to, ko vīrietis spēj izdarīt. Tas ir par to, cik ļoti viņš tajā brīdī ir klātesošs. Vai viņš jūt savu ķermeni? Vai viņš jūt partneri? Vai viņš spēj atslābt? Vai viņš spēj necensties visu kontrolēt? Vai viņš spēj būt tuvībā, nevis tikai censties sasniegt rezultātu?
Te joga var būt ļoti vērtīga. Ne tāpēc, ka tā padara vīrieti lokanāku kā cirka mākslinieku. Ne tāpēc, ka pēc dažām pozām viņš kļūst par tantrisku varoni. Bet tāpēc, ka joga māca kaut ko daudz vienkāršāku un grūtāku: būt savā ķermenī bez pastāvīgas cīņas.
Uz jogas paklājiņa vīrietis ātri satiek sevi. Viņš pamana, kur ir saspringts. Kur viņš grib steigties. Kur salīdzina sevi ar citiem. Kur viņš grib izdarīt “pareizi”, pat ja ķermenis jau saka: pietiek. Kur viņam ir grūti elpot mierīgi. Kur viņš negrib atzīt, ka kaut kas ir par daudz.
Tas viss nav tikai par jogu. Tas ir arī par dzīvi. Un arī par seksu.
Vīrieša seksualitātē ļoti daudz spriedzes rada priekšstats, ka viņam vienmēr jābūt tam, kurš zina, var un kontrolē. Šis spiediens pārvērš tuvību par pārbaudījumu. Nevis “es esmu ar tevi”, bet “vai es būšu pietiekami labs?”. Nevis sajūta, bet sniegums. Nevis kontakts, bet eksāmens.
Un eksāmenā cilvēks reti atslābst.
Joga palīdz šo eksāmena sajūtu mazināt. Tā māca vīrietim pamanīt elpu, mīkstināt ķermeni, izturēt neērtību bez agresijas un atgriezties pie sajūtas. Tas var šķist ļoti vienkārši, bet daudziem vīriešiem tas ir jauns ceļš. Nevis vairāk sasprindzināties, bet vairāk sajust. Nevis pierādīt, bet būt klātesošam.
Ļoti svarīga ir elpa. Kad vīrietis ir stresā, viņš bieži elpo sekli — krūtīs, ātri, saspringti. Šāda elpa uztur ķermeni gatavības režīmā. Joga māca elpot dziļāk un lēnāk, nevis lai kļūtu “garīgs”, bet lai nervu sistēma saprastu: briesmas nav jāgaida katrā brīdī. Kad ķermenis nomierinās, tuvībā parādās vairāk vietas sajūtai.
Tas ietekmē arī kontroli. Daļa vīriešu seksā pārāk daudz kontrolē: savu reakciju, partnera reakciju, tempu, iespaidu, rezultātu. Kontrole var dot īslaicīgu drošību, bet tā arī aizver ķermeni. Bauda prasa zināmu uzticēšanos. Ne bezatbildību, ne haosu, bet spēju ļaut ķermenim just, nevis visu laiku komandēt.
Joga māca atšķirt spēku no sasprindzinājuma. Spēks ir stabils, bet ne ciets. Sasprindzinājums ir ciets, bet bieži nedrošs. Vīrietis var būt fiziski spēcīgs un tomēr ļoti maz sajust savu ķermeni. Viņš var daudz trenēties, bet nezināt, kā atslābināt vēderu, plecus vai iegurni. Seksualitātē šī atšķirība ir būtiska.
Jo tuvībā vajag ne tikai spēku. Vajag arī maigumu.
Vīrietim tas dažreiz ir neērts vārds. Maigumu mēdz sajaukt ar vājumu. Bet tuvībā maigums nav vājums. Tā ir spēja nebūt brutālam pret sevi un otru. Spēja sajust tempu. Spēja klausīties. Spēja nevis ņemt, bet satikties. Joga šo kvalitāti var trenēt ļoti praktiski: lēnā kustībā, apzinātā pieskārienā, pozā, kur nav jāuzvar, tikai jābūt.
Svarīga ir arī iegurņa zona. Par vīriešu iegurni runā mazāk nekā par sieviešu, bet arī vīrieši tajā nes daudz spriedzes. Saspringti gurni, vēdera apakša, muguras lejasdaļa un iegurņa pamatne var būt saistīti ar stresu, sēdošu dzīvesveidu, kontroli un hronisku saspringumu. Joga nevis maģiski “atrisina” seksualitāti, bet var palīdzēt vīrietim atkal sajust šo zonu kā dzīvu, nevis tikai funkcionālu.
Tas ir svarīgi, jo daudzi vīrieši savu seksualitāti uztver ļoti lokāli un mehāniski. Bet ķermenis ir viens vesels. Elpa, mugura, gurni, vēders, sirds ritms, prāts, emocijas — tas viss piedalās tuvībā. Jo vairāk vīrietis apzinās visu ķermeni, jo mazāk seksualitāte tiek reducēta uz vienu funkciju.
Joga var palīdzēt arī pēc neveiksmēm vai pašapziņas kritumiem. Gandrīz katrs vīrietis kādreiz ir saskāries ar brīdi, kad ķermenis nav reaģējis tā, kā viņš gribēja. Nogurums, stress, alkohols, attiecību spriedze, bailes, veselības jautājumi — iemeslu var būt daudz. Bet vīriešiem bieži par to ir grūti runāt. Viena neveiksme var pārvērsties par bailēm no nākamās neveiksmes, un tad tuvība kļūst par spiediena lauku.
Šeit palīdz nevis pašpārmetumi, bet atgriešanās pie ķermeņa bez dusmām. Joga māca: šodien ķermenis ir tāds, kāds tas ir. Ne vakarējais. Ne ideālais. Ne salīdzinātais. Šodienas ķermenis. Ar to ir jāstrādā, nevis jākaro.
Tāda attieksme seksualitātē ir ļoti veselīga. Ne katra tuvība būs ideāla. Ne vienmēr būs vienāds spēks, vēlme vai noskaņojums. Nobriedusi seksualitāte nav perfekta performance. Tā ir spēja būt īstam arī tad, kad viss nav kā filmā.
Daudzi vīrieši domā, ka partnere gaida no viņiem pārliecinošu sniegumu. Bet bieži tuvībā daudz vērtīgāka ir klātbūtne. Skatiens. Elpa. Spēja klausīties. Spēja pamanīt, kā otrs jūtas. Spēja nepazust savā spriedzē. Spēja atzīt: “Es esmu mazliet saspringts,” nevis tēlot tērauda cilvēku.
Joga šajā ziņā var kļūt par godīguma skolu. Tā parāda, kur vīrietis sevi māna. Kur viņš pārvērtē savas robežas. Kur izliekas, ka nesāp. Kur neelpo. Kur cenšas būt stiprāks, nekā patiesībā jūtas. Un, ja viņš ir gatavs to pamanīt, tas nav pazemojums. Tas ir sākums lielākam spēkam.
Jo īsts spēks nav tikai spēja izturēt. Īsts spēks ir arī spēja just.
Vīrieša seksualitāte kļūst dzīva tad, kad pazūd vajadzība visu laiku pierādīt. Kad tuvība vairs nav sacensība ar iedomātu ideālo vīrieti. Kad ķermenis nav instruments sniegumam, bet vieta, kurā viņš patiešām dzīvo. Kad elpa kļūst dziļāka, kustība mierīgāka, pieskāriens uzmanīgāks un klātbūtne svarīgāka par rezultātu.
Tas nenozīmē, ka kaisle pazūd. Tieši otrādi. Kad samazinās spiediens, kaislei ir vairāk vietas. Kad vīrietis vairs necenšas tēlot, viņš kļūst patiesāks. Kad viņš sāk sajust ķermeni, viņš kļūst jutīgāks arī pret otru cilvēku. Un tur rodas tuvība, kas nav tikai fiziska.
Joga nav brīnumlīdzeklis vīrieša seksualitātei. Tā neatrisina visu, ko vajag risināt attiecībās, veselībā vai psihē. Ja ir nopietnas seksuālās funkcijas grūtības, sāpes, trauksme vai ilgstoša spriedze, ir vērts meklēt profesionālu palīdzību. Bet joga var būt spēcīgs pamats: ķermenim, elpai, nervu sistēmai un godīgumam pret sevi.
Vīrietim nav jākļūst par perfektu jogu, lai viņa seksualitāte kļūtu veselīgāka. Viņam nav jābūt īpaši lokanam, askētiskam vai “garīgam”. Pietiek sākt ar vienkāršu jautājumu: vai es vispār jūtu savu ķermeni, vai tikai izmantoju to?
Un vēl viens jautājums: vai tuvībā es cenšos pierādīt, vai satikties?
Jo tur ir visa atšķirība.
Seksualitāte sāk mainīties, kad vīrietis pārstāj būt tikai izpildītājs un sāk būt klātesošs cilvēks. Ar elpu. Ar ķermeni. Ar spēku, kas nav ciets. Ar maigumu, kas nav vājš. Ar spēju sajust savu “jā”, savu nogurumu, savu vēlmi, savu robežu un otru cilvēku sev blakus.
Un varbūt tieši tur joga vīrietim iemāca vissvarīgāko: nav visu laiku jāuzvar. Dažreiz pietiek beidzot būt klāt.
Avots: https://www.davidatlanta.com/getting-nude-to-feel-renewed/
