Reiz dzīvoja trīs vīri, kas kopā devās ceļojumā.
Ceļmalā viņi ieraudzīja sīku monētu. Tā kā citas naudas viņiem nebija, tad visi trīs sāka strīdēties, ko par to pirkt.
Pirmais vīrs sacīja:
Es gribu kādu saldumu!
Nē, – iebilda otrais, – es gribu vairākus saldumus!
Nē! – nepiekrita trešais. – Es gribu kaut ko, kas dzesētu slāpes.
Garām gāja viedais un apstājās pie ceļiniekiem, un viņi lūdza, lai tas izšķir šo strīdu.
— Izraugies, – viņi sacīja, – kura vēlēšanos lai mēs izpildām!
Es šo lietu atrisināšu vēl labāk, – viedais atteica, — jo varu izdarīt tā, ka apmierināti būsiet jūs visi.
Viņš iegāja tuvējā bodītē, par atrasto naudu nopirka vīnogu ķekaru un ogas sadalīja trim ceļiniekiem.
— Tas tiešām ir kaut kas salds, – teica pirmais.
— Te tiešām ir vairāki saldumi, — atzina otrais.
— Tas tiešām dzesē slāpes, — sacīja trešais.
