Tādās dienās visas viņa darbības piepilda svētlaime. Vienīgie draugi ir svētie raksti un dienas, kas sirdī rada patiesu bezkaislību, kā arī pašizpratni. Izglāb savu dzīvu no šī briesmīgā šķietamās pasaules muklāja! Kad būsi aptvēris patiesību par to, tu vairs nekad neiestigsi šajā muklājā.
Svētu viedo sabiedrība tev sniegs zināšanas par to, kā iegūt pašizpratni, tāpēc nav jādzīvo tādā vietā, kur šāda sabiedrība nav pieejama. Viedo sabiedrībā meklētāja prāts uzreiz rod mieru. Sevi ir jāvirza augšup, nevis jāuzdzīvo neziņas purvā. Gudrajam pastāvīgi jāizzina pasaules, augstākā es un visa pārējā daba. Te nelīdzēs ne turība, ne draugi, ne radi, ne arī svētie raksti – neizpratnes okeānu ļauj šķērsot tikai skaidrs prāts, kas nemitīgi nododas pašizziņai un ir apveltīts ar bezkaislību.
Tiklīdz cilvēks ķermeni ierauga kā inertu vielu, viņš iegūst pašizpratni. Kad neizpratnes jeb ego izjūtas tumsība ir kliedēta, spīd pašizpratnes gaisma. Šo pašizpratnes jeb pilnīgas apskaidrības stāvokli nav iespējams aprakstīt.
Tāpat kā cukura saldumu var iepazīt tikai ar tiešu pieredzi, arī apskaidrības būtību var iepazīt tikai ar tiešu pieredzi. Kad izbeidzas prāts un ego izjūta, rodas šī pašizpratne. Tas panākams, praktizējot jogu, un savā ziņā to var salīdzināt ar dziļu miegu, bet tā patiešām ir nesalīdzināma un neaprakstāma.”
Joga Vāsištha
