1. Katra cilvēka dzīvē ir augstāks mērķis
Kaut arī daudzi cilvēki dzīvo materiālās pasaules ilūzijā (māyā), Bhagavad-gīta skaidro, ka mūsu patiesā būtība ir mūžīga dvēsele (ātma), nevis ķermenis. Dvēseles mērķis ir izprast savu saikni ar Augstāko.
“Tiem, kuru prāts ir pieķēries pagaidu lietām, grūti saskatīt nemainīgo patiesību.” (BG 2.44)
2. Dharma kā dzīves vadlīnija
Bhagavad-gīta māca, ka katram ir jāatrod sava dzīves misija (dharma). Pat ja cilvēks nespēj uzreiz izprast garīgās patiesības, izpildot savus pienākumus ar godīgumu un atbildību, viņš sāk pietuvoties garīgai apziņai.
“Labāk pildīt savu dharmu nepilnīgi nekā svešu pilnīgi.” (BG 3.35)
3. Karma joga: rīcība bez pieķeršanās
Bhagavad-gīta piedāvā praksi, kas ļauj cilvēkam sākt garīgo ceļu caur nesavtīgu darbu. Pat ja cilvēks sākumā nespēj redzēt garīgo, viņš var praktizēt rīcību bez pieķeršanās rezultātiem, tādējādi attīrot savu prātu.
“Veic savus pienākumus, neatkarīgi no augļiem, un kļūsti brīvs no pieķeršanās.” (BG 2.47)
4. Pakāpeniska apziņas attīrīšana
Tiem, kas “neredz”, Bhagavad-gīta piedāvā pakāpenisku ceļu. Iesākumā cilvēks var sākt ar vienkāršām praksēm, piemēram, meditāciju, Svēto Rakstu klausīšanos vai prasādam (Dievam piedāvāta ēdiena) pieņemšanu, lai attīrītu savu prātu un sirdi.
“Tiem, kuri nav disciplinēti, grūti sasniegt mieru; bet disciplinētie iegūst mieru un beidzot sasniedz Kungu.” (BG 6.15)
5. Bhakti joga: mīlestība pret Dievu
Bhagavad-gīta skaidro, ka visvienkāršākais ceļš garīgās realitātes saprašanai ir mīlestības un uzticības attīstīšana Dievam (bhakti joga). Pat ja cilvēks sākumā neredz, mīlestība pret Dievu spēj atvērt garīgo redzi.
“Pat ja cilvēks nespēj sekot visiem norādījumiem, ja viņš vienkārši kalpo Man ar mīlestību, viņš sasniedz pilnību.” (BG 9.34)
6. Ilūzijas pārvarēšana
Bhagavad-gīta atzīst, ka lielākā problēma tiem, kas “neredz garīgi,” ir pieķeršanās materiālajām vērtībām un bailes. Tomēr, kad cilvēks sāk praktizēt garīgumu, viņš pakāpeniski pārvar šo ilūziju.
“Tie, kuri ir pārvarējuši ilūziju, ar garīgu redzējumu redz, ka visi ir vienlīdzīgi un neatdalāmi saistīti ar Mani.” (BG 5.18)
7. Dieva žēlastība
Bhagavad-gīta māca, ka Dievs ir visiem vienmēr blakus. Pat ja cilvēks ir akls garīgā ziņā, Dievs (Krišna) caur saviem svētajiem rakstiem, garīgajiem skolotājiem un bhaktām palīdz atvērt acis.
“Es mājo visu dzīvo būtņu sirdīs, un Es viņus vadu.” (BG 18.61)
8. Pacietība un ticība
Krišna Bhagavad-gītā mudina cilvēkus, kuri vēl neredz patiesību, būt pacietīgiem un uzticīgiem, jo ar laiku, caur praksi un žēlastību, viņi sāks saskatīt garīgās patiesības.
“Pat vismazākā piepūle garīgajā ceļā neiet zudumā, un tā aizsargā no vislielākajām briesmām.” (BG 2.40)
Bhagavad-gīta piedāvā ceļu ne tikai tiem, kas jau ir garīgi modušies, bet arī tiem, kuri vēl ir materiālās pasaules ilūzijā. Ar laiku, praksi un žēlastību ikviens var iegūt garīgo redzējumu.
