Reiz kāds cilvēks jautāja Sokrātam:
– Zini, ko man par tevi teica tavs draugs?
– Pagaidi, – apturēja viņu Sokrāts, – izsijā sākumā to, ko gatavojies man teikt caur trim sietiem. – Trim sietiem?
– Pirms kaut ko teikt, vajag to izsijāt. Sākumā caur patiesības sietu. Vai tu esi pārliecināts, ka tā ir patiesība?
– Nē, es to vienkārši dzirdēju.
– Tātad, tu nezini, vai tā ir, vai nav patiesība. Tad sijāsim caur otru sietu – laipnības sietu. Tu gribi man pateikt par manu draugu kaut ko labu?
– Nē, gluži pretēji.
– Tātad, – turpināja Sokrāts, – tu gatavojies teikt par viņu kaut ko sliktu, bet pat neesi pārliecināts par to, vai tā ir patiesība. Mēģināsim trešo sietu – lietderības sietu. Vai tiešām ir tik ļoti nepieciešams darīt man zināmu to, ko tu gribi teikt ?
– Nē, nav nepieciešams.
– Tātad, – apkopoja Sokrāts, – tajā, ko tu gribi teikt nav ne taisnības, ne laipnības, ne lietderības.
Priekš kam tad to vispār … teikt?
Bilde: amandahamiltoninteriordesign
