Visā pasaulē neatrastos neviens cilvēks, kurš nebūtu dzirdējis par zemi, kuri pacēlis Dižais kalns. Tomēr dīvaini bija tas, ka šis zemes iedzīvotājiem piemita paradums visu laiku staigāt nodurtu galvu un nekad nevēršot skatienu augšup. Bet, ja jūs pajautātu, ko viņi tur, zemē, grib ieraudzīt, jums atbildētu: “Protams, mēs meklējam Kalnu. Dariet arī jūs tāpat, varbūt to ieraudzīsit!”
Tā viņi arī nodzīvoja mūžu: nemierīgi mezdami apkārt lokus, šurpu turpu izstaigādami savas zemes takas un ceļus, pētīdami kartes un strīdoties par to, kur tieši meklējams svētais kalns.
Bet kalns slēja virsotni pret debesim un pacietīgi gaidīja, kad ļaudis atklās tā skaistumu un diženumu, un skumji noraudzījās, kā viņi tur staigā maldu ceļus, tā ari nekad nepaceļot skatienu augstāk.
Valsts vienā pusē zilgmēja liels ezers ar tik gludu virsmu kā spogulis. Dižais kalns atspoguļojās ezerā, un šis zemes iedzīvotāji nāca pie ūdens klājuma, norādīja uz atspulgu un paziņoja, ka beidzot, lūk, atraduši Kalnu. Daži pat ielēca ezerā un noslīka, citi nosprieda, ka Kalns ļauni ietekmē cilvēka saprātu, un steidzās projām, vel citi nolēma, ka Dižais kalns vispār neeksistē.
Tad kādu dienu cilvēku veltīgo meklējumu burzmā un kņadā viens no viņiem paklupa, un pūlis to neveikli sabradāja gandrīz līdz nāvei. Tā viņš tur gulēja sarāvies, uz muguras, domādams, ka dzīvei pienācis gals, kad, paskatījies uz augšu, sev par lielu pārsteigumu, ieraudzīja Dižo kalnu, kas netālu cēli un mierīgi slējās pret debesīm. Viņš centās pastāstīt pārējiem, ko redzējis, bet neviens vīram nenoticēja, un viņš palika viens savā nodomā meklēt ceļu, kas aizvestu pie Kalna.
Gājiens bija grūts, reizēm taka bija stāva un riskanta, reizēm mērķis, likās, pazuda. Daudzas reizes viņš klupa, taču redzēja virs sevis Kalnu un drosmīgi turpināja iet tālāk. Ejot viņš ievēroja, ka vienīgie cilvēki, kurus gadījās sastapt ceļā, bija kropli vai slimi, vai viņu plecus lieca smaga nasta, kas lika misēties solim un saļimt. Viņš saprata, ka tikai tie, kuri pakrīt, spēj redzēt dižo mērķi un tikai tie, kuri apzinās, ko nozīmē “gulēt zemē”, redz tālāk un augstāk.
Avots nezināms
