Galva medicīnas skatījumā
Galva (Latīņu val.: caput) ir ķermeņa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes, maņu orgāni (ožas, garšas, redzes, dzirdes un līdzsvara orgāni), kā arī gremošanas un elpošanas orgānu sistēmas sākumdaļas – mutes dobums un deguna dobums.
Galvas skeletu veido galvaskauss. Galvas priekšējā daļā – sejā atrodas mīmikas un košanas muskuļi.
Galva garīgajā skatījumā
Galva simbolizē tēvu. Apskatot katru orgānu kā veselumu, tas noteikti sastāv no sievišķās un vīrišķās puses. Galvas vīrišķā daļa ir galvaskauss, bet sievišķā – smadzenes.
Tam, kurš vēlas būt gudrs jeb cilvēks „ar galvu”, slimības sakrājas galvā. Tam, kurš vēlas ar savu galvu jeb prātu tikt uz augšu, piemēram, gūt lielus sasniegumus karjerā, saslimst galva vai smadzenes.
Atbildīgums ir galvas stress. Būtībā tā ir vainas izjūta. Tas nozīmē: ja cilvēks ir pārmēru atbildīgs un, viņaprāt, ar kaut ko netiek galā, tad galvā uzkrājas stress, kas rodas no vainas izjūtas par to, ka cilvēks netiek galā ar saviem pienākumiem.
Galvas problēmas vienmēr ir saistītas ar lepnību. Viss sākas no bailēm „mani nemīl”, no domas, ka cilvēks nevienam nav vajadzīgs, ka viņam jābūt labākam, un tad rodas vēlme kļūt labākam, kas arī ir lepnība. Kamēr mums ir vēlme būt labākiem, tikmēr tā ir lepnība. Kad jūtamies kā labākie, tad tas jau ir egoisms.
Galvas smadzenes iznīcina stress “ilūzijas” kad cilvēkam patīk dzīvot savos sapņos, pieņemot tos par realitāti.
Gaidas + cerība + sapnis + neapmierinātība = galvas sāpes, kuras izsauc sasprindzinājums. Galvas sāpes rodas, ja cilvēks ir neapmierināts, ka neīstenojas viņa gaidas, cerības un sapņi, kas rada viņā iekšēju sasprindzinājumu.
Galvassāpes rodas no dusmām, ka mani nemīl, neievēro. Tās ir dusmas, ka nekas nav tā, kā es gribētu.
Ja ir galvassāpes, pamostoties no rīta, tas nozīmē, ka cilvēkā ir aizvainojums, ka viņu neciena un nenovērtē, piemēram, bērns viņu neciena un nenovērtē. Tās ir dusmas, ka bērns viņu nemīl, neciena, nerēķinās ar viņu, neuzticas un neatveras viņam.
Galvas sāpes bērnam nozīmē, ka bērns neprot atrisināt vecāku domstarpības. Gan māte, gan tēvs viņu regulāri izmanto kā vairogu savstarpējo uzbrukumu atvairīšanai, bet viņam dārgs gan tēvs, gan māte. Bērna jūtu un domu pasaule tiek iznīcināta.
Gaidas + cerība + sapnis + ilgas + neapmierinātība = migrēna. Migrēna rodas, ja cilvēks ir neapmierināts par to, ka neīstenojas viņa gaidas, cerības, sapņi un ļoti ilgojas, kad tie īstenosies.
Baiļu izdzīšana un saspiešana jeb, citiem vārdiem sakot, baiļu noliegšana pieauguša cilvēka galvā izraisa galvaskausa iekšēja spiediena paaugstināšanos. Atbilstīgi spiediena pieauguma pakāpei un ātrumam rodas dažādas slimības. Nemitīgas smagas, spiedīgas sajūtas galvā var pāraugt galvassāpēs, bet tās savukārt – migrēnā.
Migrēna ir slimība ar ļoti spēcīgām galvassāpēm, kas kulminē ar vemšanu, bet pēc tam uz laiku norimst. Smalkajā plānā skumjas krājas līdz kritiskajai robežai, kas fiziskajā līmenī izraisa smadzeņu pietūkumu. Smadzeņu šķidruma plūsmu bloķē bailes „mani nemīl”, un tādēļ nomāktās bailes pāraug dusmās – mani nemīl, nežēlo, ar mani nerēķinās, manī neklausās utt.
Kad savaldība iegūst dzīvībai bīstamus mērogus, cilvēkā mostas vēlēšanās ar dzīvi cīnīties, tas ir, mostas nomāktās agresīvās dusmas uz dzīvi, un tajā brīdī sākas vemšana. Vemšana ir riebums pret pasauli un nākotni, vēlēšanās atgriezt vecos labos laikus. Spēcīgs fizisks satricinājums, ko izraisa vemšanas reflekss, izstaipa no sasprindzinājuma deformēto kaulu, radot iespēju kakla skrimšļiem sakārtoties vajadzīgajā stāvoklī. Kad kakla skrimšļi atgriežas savās vietās, kakla enerģētiskie kanāli atveras, un ķermenis gūst iespēju caur aknām izvadīt uzkrātos sārņus.
Sasprindzinājuma straujš atslābums var novest pie trombozes. Trombs, kas aizšķērso asinsriti, rodas, ja:
1) Cilvēks, kurš sasniedzis mērķus ar nepareiziem spēkiem, izlaiž visu no rokām un palaiž darbus pašplūsmā – galvenais, atpūsties. Cilvēks vēlas atbrīvoties no nepatīkamām atmiņām. Trombs asinsvadu kapilārā galvas smadzenēs izpilda visas viņa vēlēšanās: pazūd atmiņa un dzīve lido nebūtībā.
2) Cilvēks, kurš sevi ir pilnībā upurējis mērķu sasniegšanas vārdā, pārpūlas sasprindzinājuma augstākajā punktā vai spēki ir izsīkuši. Tā cilvēks, pūloties visiem spēkiem, iegūst infarktu, jo cilvēki nav sapratuši viņa sirdsdarbu. Viņš ir upurējis sevi, neprotot darīt darbu no sirds ar mīlestību. Starp darbu, kas darīts no sirds un darbu, kas darīts mērķu sasniegšanas vārdā, atšķirības ārēji it kā nav. Patiesībā atšķirība ir tik liela, kā starp dzīvi un nāvi.
Cilvēks, kurš vēlas patikt, sāk lauzīt galvu, cenšoties izdomāt, kā to panākt. Tā kā par vislielāko mīlestības apliecinājumu, kas patīk visiem, tiek uzskatīta sevis upurēšana mīlestības vārdā, tas arī tiek darīts. Ir mazi upuri, kurus pats upurētājs zina, bet citi nemaz neievēro. Ir liela un ļoti liela – savas dzīves upurēšana. Tam, kuram arī sava dzīve ir mīļa, šī galvas lauzīšana noved pie galvas sāpēm. Tas, kurš izvirza sev mērķi, ka, neskatoties ne uz ko, jāizdomā, kā citiem patikt, lauza savu galvu tālāk, līdz dvēseles mokas pārvēršas fiziskās. No izmisuma, ka viņš ir tik dumjš un nespēj neko izdomāt, rodas, piemēram, galvas smadzeņu audzējs.
Tas kurš cenšas izpatikt ar racionālu domāšanu, vairāk apgrūtina kreiso smadzeņu puslodi, un problēmas rodas tur. Tam, kurš cenšas izpatikt ar otra noskaņojuma uzminēšanu, bet neuzmin, izmisums no neuzminēšanas sakrājas kā galvas labās puses slimības. Stresa lielumam atbilst arī slimības smagums. Izmisuma pakāpei atbilst slimības izpausmes īpatnības.
Galvas smadzeņu audzēju sākotnējās pazīmes ir līdzsvara zaudējumi, krampji, galvassāpes, ķermeņa īslaicīgi jušanas traucējumi, kuri galvenokārt tiek uztverti kā patstāvīgas slimības, jo lielākajai daļai cilvēku galva sāp visu mūžu, taču nekāds audzējs nerodas. Kāpēc? Jo viņi izdzīvo savu izmisumu uz citiem, tāpēc sastrīdas un šādi sadedzina slimības enerģiju. Sliktākajā gadījumā piedzīvo insultu.
Visas galvas, kakla, plecu un roku kaites sākas ar bailēm „mani nemīl”.
Sievietei pietūkst seja un rokas, ja sieviete seksu un mīlestību uzskata par savstarpēji nesaistītiem jēdzieniem un sāk dusmoties, ka vīrietis ir tāds nejēga, ka pat mīlēt neprot. Ja sieviete to sāk pārmest vīrietim, viņai pietūkst viss ķermenis.
Autore: Elvita Rudzāte
Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
