Atceroties pagātni, kad bija iekāres pārņemts, viņš smejas pats par savu kādreizējo muļķību. Viņš ir tāls no ļaunas sabiedrības, brīvs no prāta ciešanām un ar nesatricināmu pašizpratni. Visi viņu slavē, tiecas pie viņa un pauž viņam atzinību, bet viņš paliek vienaldzīgs. Viņš nedz dod, nedz ņem, nedz kādu apvaino vai slavē, nedz priecājas vai bēdājas. Viņš ir dzīves laikā atbrīvots viedais, kurš ir atteicies no jebkurām kaut kā ierosinātām darbībām, kurš ir brīvs no nosacītības un atmetis jebkuras vēlmes un cerības. Ak, Rāma, atsakies no visām vēlmēm un paliec ar mieru sevī! Neviena bauda pasaulē nelīdzinās tam priekam, ar kuru pildīsies tava sirds, kad būsi pilnībā atmetis visas vēlmes un cerības. Ne valdot pār karaļvalsti, ne paradīzē, ne mīļotās sabiedrībā neviens nepieredz tādu prieku kā tad, kad ir brīvs no cerībām.”
Joga Vāsištha
