Cilvēki reti meklē cēloņus aiz savas dzīves notikumiem un nesaprot, kāpēc piedzīvo ciešanas. Sāpes aizmiglo prātu, neļaujot saskatīt ciešanu cēloņus. Tikai nopietna iekšējā sazināšanās ar augstākiem apziņas stāvokļiem rada izpratni par to, ka visas problēmas, kā psihiskās, tā arī fiziskās, ir sekas cilvēka nepareizai rīcībai pagātnē.
Gudrajam piemīt iekšējā apskaidrība, kas ļauj izprast katras likstas patieso iemeslu. Viņš var ieteikt, kā likvidēt cēloni, kas ietekmē cilvēka dzīvi. Cilvēkam, kurš kopš dzimšanas ir piedzīvojis trūkumu vai slimības, apņēmīgi jāpretojas kārdinājumam ieslīgt sevis žēlošanā, jo tas vājina viņa iekšējo spēku un traucē pārvarēt grūtības. Labāk sev iegalvojiet: „Šķēršļu nav, ir tikai iespējas!” Nevienu nevainojiet, pat ne sevi. Vainošana un apsūdzēšana taču neizdzēsīs izdarīto, drīzāk apstiprinās jūsu atkarību no apstākļiem, pār kuriem esiet zaudējis kontroli. Meklējiet Dievu iekšējā klusumā. Samierinieties ar esošo un izlemiet, ko darīt turpmāk. Jūs varat izmainīt jebkuru karmu, ja vien turpmāk dzīvojat saskaņā ar dvēseles apziņu. Noraidiet sava ego diktātu. Tas vienmēr balstīts uz maldiem, jo vairāk tuvināties Dievam, jo skaidrāk apzināties Viņu kā Dievišķo mīlestību: kā Tuvāko no tuvajiem, kā Mīļāko no mīļajiem.
DZĪVE SASKAŅĀ AR SAVU IEKŠĒJO BŪTĪBU ĻAUJ ATBRĪVOTIES NO KARMAS
Vairums cilvēku neatļauj vadīt dzīvi savai iekšējai augstākai gudrībai, bet pakļaujas sen radītu un dziļi iesakņojušos paradumu diktātam. Tādēļ viņu dzīve ir kā bumba, kas ripo pēc kāda spēlētāja iegribas. Tāpat kā bumbai spēlē jādodas turp, kur to raida sitiens, tā arī no saviem paradumiem atkarīgam cilvēkam nākas izdzīvot karmu, ko radījusi viņa paša iepriekšējā rīcība. Daudzi vergo apstākļiem, kuru cēloņi šķiet ārēji, kaut patiesībā ir pašu radīti. Viņus kontrolē pašu izveidotie paradumi, taču paradums, reiz dzimis, dzen dziļas un neiznīkstošas saknes. Vien dažiem ir nojausma par pagātnes rīcību rezultātā radušos paradumu iespaidu uz viņu pašreizējo uzvedību un domāšanu, uz ļaudīm un vidi, ko viņi sev piesaista, un uz to, ko viņi kļūdaini, dēvē par „labvēlīgu” vai „nelabvēlīgu” likteni.
Cilvēki nesaprot nedz to, kā šie paradumi dzimst zemapziņas dzīlēs, nedz kā nemanāmi nosaka katru viņu rīcību un attieksmi tagadnē. Vieni –it sevišķi rietumnieki – uzskata, ka viņiem piemīt brīvā griba. Savukārt citi – pārsvarā austrumnieki – maldīgi iedomājas, ka izeja nav iespējama un itin viss ir liktenis. Un tomēr izeja ir! Tā ir atteikšanās no aplamā priekšstata, ka, pilnībā pakļaudamies ego iegribām, apliecinām savu brīvību. Karmas valstībā karma ir absolūta valdniece. Tomēr cilvēkiem ir iespēja pāriet uz citu valstību, ja viņi dzīvo saskaņā ar bezgalīgo dievišķo gudrību, ko neietekmē karmiskais likums. Mums uz mūžu ir piešķirta brīvība izvēlēties: atzīt Dievu savā sirdī un sekot Viņa padomiem vai arī turpināt pildīt ego vēlmes. Jo vairāk savā dzīvē klausām sirdsbalsij, jo vairāk varam kontrolēt ārējos notikumus lielajā dzīves spēlē.
Dzīvodami savas būtnes centrā – virsapziņā, dzīvojam vienīgajā īstajā brīvībā. Kad balstāmies uz dvēseles apziņu, vairs neesam bezspēcīgi pakļauti paradumiem un vēlmēm. Ciktāl spēsim pilnveidot dvēseles apziņu, tiktāl atbrīvosimies no karmiskās verdzības. Karmas noteikumi nav jāpieņem fatāli, bet gan, sekojot iekšējām ceļam, jāvirzās uz brīvību. Meditējiet katru dienu. Nopietni tuvinieties Dievam. Caur Viņu, klausīdams klusajai intuīcijas balsij, rodiet izeju no paradumu gūsta, kas gremdē dvēseli. Cik ilgi, cik traģiski ilgi –paradumi ir likuši jums bīties no nākotnes. Ja jūs mulsina negaidītas veiksmes un neveiksmes, meklējiet vienīgo iespējamo atrisinājumu dzīves nebeidzamai mīklai: dziļu meditāciju un aizvien lielāku saskaņu ar gudrības atziņām, katru dienu sazinoties ar mūžam brīvo Bezgalīgo Garu.
Paramhansa Yogananda
