Cauri mežam lēca varžu bariņš. Divas vardes iekrita dziļā bedrē. Pārējās sapulcējās bedres malā. Ieraudzījušas, cik tā dziļa, viņas abām nelaimīgajām vardēm paziņoja, ka tās diemžēl esot nolemtas nāvei.
Bedrē iekritušās to neņēma vērā un visiem spēkiem centās tikt laukā. Tikmēr pārējās turpināja viņas pierunāt padoties. Galu galā viena no iekritušajām vardēm, paklausīja pārējās, nokrita zemē un nobeidzās. Savukārt otra sakopoja visus savus spēkus un mēģināja izlēkt no bedres. Varžu bars joprojām apgalvoja, ka nav jēgas tā pūlēties, labāk esot pieņemt savu likteni un padoties nāvei. Varde lēca augstāk un augstāk, līdz tomēr no bedres izkļuva. Viņa bija kurla, tāpēc nedzirdēja, ko teica citas vardes. Viņai bija šķitis, ka biedrenes centušās to uzmundrināt.
