Sākotnējā prakse saucas Ishvara Pranidhana. Tas nozīmē pieņemt vai padoties tam, ko dēvē par „Ishvaru”.
„Ishavara” var būt kaut kas, ko tu turi augstāk par sevi. Tas var būt skolotājs, mentors, dievība, dievišķā enerģija – jebkas, ko tu turi augstāk par sevi, kaut kas ko tu cieni un respektē. Tas savā ziņā noliek Ego pie vietas.
Piemēram, ja esi nonācis situācijā, kur tev visapkārt ir tikai glaimi un uzslavas, ir labi strādāt ar šo enerģiju, jo citādi tā „paliks” tevī, tavā apziņā un radīs problēmas. Tā var pakāpeniski radīt un kāpināt tavu Ego, līdz brīdim, ka tu sāc uzskatīt sevi labāku par citiem, labāku par ikvienu.
Joga ir vienlīdzība starp visiem, nevis kāda konkrēta indivīda izcelšana saulītē. Mēs visi iekšēji esam vienādi, un joga māca mums ar šādu vienlīdzības attieksmi izturēties pret visiem, neatkarīgi no tā, kas viņš vai viņa ir. Mēs visi esam vienādi savā būtībā, tāpēc arī pret visiem ir jāizturas kā pret labākajiem draugiem, pat pret svešiniekiem un ienaidniekiem.
Ego kontrolēšana ir nozīmīga un reizēm arī ļoti sarežģīta prakse, tāpēc ir ļoti, ļoti svarīgi, lai katram no mums ir šāds Ishvara uz kuru paļauties.
Vēl viens veids kā tikt galā ar savu Ego ir darboties citu labā, veikt brīvprātīgo darbu vai darboties zupas virtuvē. Dodot citiem, bez domas par to, ko tu iegūsi pretī ir viens no veidiem, kā cīnīties ar savu Ego. Arī to mēs varam nodēvēt par Ishvara Pranidhana.
Šīs divas ir galvenās idejas, kā pazemināt savu Ego, caur pazemības un vienlīdzības kultivēšanu. Tas rada šo paļaušos uz kaut ko augstāku par sevi pašu.
