Sākotnējā prakse saucas Ishvara Pranidhana. Tā nozīmē pieņemt vai padoties tam, ko dēvē par „Ishvaru”. „Ishvara” var būt kaut kas, ko tu turi augstāk par sevi — skolotājs, mentors, dievība, dievišķā enerģija vai jebkas cits, ko tu cieni un respektē.
Šī prakse savā ziņā palīdz nolikt Ego pie vietas. Piemēram, ja cilvēks nonāk situācijā, kur visapkārt ir glaimi un uzslavas, ar šo enerģiju ir svarīgi strādāt apzināti, jo citādi tā var palikt apziņā un pakāpeniski radīt problēmas. Tā var kāpināt Ego līdz brīdim, kad cilvēks sāk uzskatīt sevi par labāku nekā citi. Joga savā būtībā ir vienlīdzība starp visiem, nevis kāda konkrēta indivīda izcelšana saulītē. Mēs visi iekšēji esam vienādi, un joga māca ar šādu attieksmi izturēties pret ikvienu — neatkarīgi no tā, kas šis cilvēks ir. Pret visiem ir iespējams izturēties ar cieņu, labvēlību un atvērtību — gan pret svešiniekiem, gan pat pret tiem, kurus uztveram kā savus pretiniekus.
Ego kontrolēšana ir nozīmīga un reizēm sarežģīta prakse, tāpēc ir svarīgi, lai katram no mums būtu savs Ishvara — kaut kas augstāks, uz ko paļauties un kas palīdz saglabāt pazemību. Vēl viens veids, kā strādāt ar Ego, ir darboties citu labā: veikt brīvprātīgo darbu, palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, vai vienkārši dot bez domas par to, ko saņemsim pretī. Šāda nesavtīga rīcība palīdz mazināt pārmērīgu koncentrēšanos uz sevi un atgādina, ka dzīve nav tikai par personīgo ieguvumu. Arī to varam saukt par Ishvara Pranidhana. Šīs ir galvenās idejas, kā pazemināt Ego — caur pazemības, vienlīdzības un kalpošanas kultivēšanu. Tajā pašā laikā Ishvara Pranidhana nenozīmē sevis noniecināšanu vai aklu pakļaušanos. Tā nav atteikšanās no savas gribas, saprāta vai atbildības. Drīzāk tā ir apzināta izvēle atzīt, ka ne viss sākas un beidzas ar „mani”. Pastāv kaut kas plašāks par manu personīgo vēlmi, manu viedokli, manu kontroli un manu priekšstatu par to, kā lietām būtu jānotiek. Šī prakse māca atlaist pārlieku pieķeršanos rezultātam. Mēs darām savu darbu pēc iespējas godīgāk, tīrāk un apzinātāk, bet vienlaikus necenšamies ar varu piesavināties tā augļus. Mēs ieguldām pūles, bet neļaujam rezultātam kļūt par mūsu identitāti.
Kad cilvēks sāk praktizēt Ishvara Pranidhana, viņš pamazām kļūst mierīgāks.
Viņam vairs nav tik ļoti jāpierāda sava taisnība, nav nepārtraukti jāaizstāv savs tēls un nav jādzīvo pastāvīgā salīdzinājumā ar citiem.
Rodas iekšēja paļāvība — sajūta, ka var darīt savu daļu un vienlaikus uzticēties dzīves plašākajai kustībai. Tieši šajā paļāvībā Ego sāk zaudēt savu stingro tvērienu, un cilvēkā parādās vairāk viegluma, pateicības un patiesas pazemības.
