Ošo, oriģināli pazīstams kā Bhagvān Shree Rajneesh, bija Indijas garīgais skolotājs, filozofs un runātājs, kurš dzīvoja no 1931. līdz 1990. gadam. Viņa mācības aptver daudzas jomas, tostarp dzīves filozofiju, meditāciju, seksualitāti, attiecības un sabiedrisko kārtību. Šeit ir dažas no galvenajām atziņām, ko Ošo izklāstīja savās lekcijās un rakstos:
- Meditācija un apziņas paplašināšana: Ošo uzsvera meditācijas nozīmi kā ceļu uz apziņas paplašināšanu un personīgās attīstības veicināšanu. Viņš izveidoja dažādas meditācijas tehnikas, lai cilvēkiem palīdzētu atbrīvoties no stresa, uzlabotu koncentrāciju un sasniedzētu garīgo saskaņu.
- Dzīves baudīšana: Ošo piedāvāja ideju par “Zinību par dzīvi” un aicināja cilvēkus baudīt dzīvi pilnībā. Viņš uzsvēra prieku, baudu un klātbūtni kā ceļu uz pilnīgu dzīvi.
- Seksualitātes un mīlestības skatījums: Ošo uzrunāja tabu tēmas, ieskaitot seksualitāti un mīlestību. Viņš aicināja cilvēkus atbrīvoties no noslēpumiem un sekām, kas saistītas ar seksuālās izpratnes atspiešanu un mīlestību bez ierobežojumiem.
- Reliģiju un institūciju kritika: Ošo kritizēja tradicionālās reliģijas un institūcijas, apgalvojot, ka tās ir kavējošas un iznīcinošas cilvēku brīvību un garīgo attīstību.
- Savstarpējā sapratne un iecietība: Ošo veicināja savstarpēju sapratni un iecietību starp dažādām reliģiskajām un kultūras grupām. Viņš uzsvēra, ka patiesā garīgā attīstība nāk kopā ar cieņu pret visām dzīvajām būtnēm.
- Šeit un tagad: Ošo aicināja cilvēkus dzīvot šeit un tagad, atbrīvojoties no pagātnes un nākotnes apjūtām. Viņš uzsvēra klātbūtnes nozīmi kā ceļu uz patiesu laimi un izpratni.
Izmantojot aforismus, stāstus un provocējošus runas veidus, Ošo cenšās iesaistīt savu auditoriju un radīt izpratni par dzīvi un cilvēku būtību. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka viņa mācības ir radījušas pretrunas un kritiku, un daži kritiķi ir norādījuši uz viņa kontroversiālo personību un viņa sekotāju organizācijas nosodāmām darbībām.
