Nauvābam Džānam Fišānam Hanam vaicāja:
Kāpēc Skolotājs neļāva Rūmī lasīt tēva darbus? Lasot kaut ko labu, var gūt vienīgi labumu, vai ne?
Džāns Fišāns teica:
Tam bija divi iemesli. Pirmkārt, katram cilvēkam ir savs skaidrojums. Ja viņš izvēlēsies šo savu skaidrojumu, tad var aiziet nepareizu ceļu. Piemēram, ja bērnam liks lasīt likumu grāmatu, viņš aplami izpratīs tās likuma daļas, kur aplūkotas parādības, kuru vēl nav viņa pieredzē.
Otrkārt, augstākās mācību grāmatas ir sarakstītas tā, lai atbilstu prasībām, ko izvirza laiks, vieta, kā arī cilvēki, kas tās lasīs. Ja tu, piemēram, lasīsi ķīniešu grāmatas par krāsošanu, tad varēsi kļūt par ķīniešu krāsotāju – lai gan varbūt pēc tiem krāsošanas paņēmieniem, kādi tiek izmantoti Ķīnā, nebūs nekāda Pieprasījuma. Tāpat, ja cilvēki kādā noteiktā zemē ir sasnieguši augstāku stāvokli par to, kas daļēji aplūkots agrāk sarakstītās grāmatās, tad, liekot viņiem vērst uzmanību uz šīm vietām, tiks kavēta viņu attīstība.
Vajadzētu sīki iepazīt ieteiktos darbus. Taču tajos ietvertās jēgas izpratnei ir nepieciešams Ceļvedis.
