Reiz sastrīdējās divi brāļi. Viņi dzīvoja katrs savā lauku mājā, kuras atradās viena otrai blakus. Šis bija pirmais konflikts četrdesmit gadu laikā, kas aizvadīti plecu pie pleca, apstrādājot zemi, daloties ar darbarīkiem, ar novākto ražu un īpašumu. Ilgstošā un auglīgā sadarbība pēkšņi pārtrūka. Viss aizsākās ar sīku pārpratumu, kas ar laiku pārauga lielākās domstarpībās. Tas savukārt nonāca līdz asai vārdu pārmaiņai, kuras dēļ brāļi nesarunājās nedēļām ilgi.
Kādu rītu pie Luisa mājas durvīm atskanēja zvans. Uz sliekšņa stāvēja kāds vīrs ar namdara darbarīkiem.
– Es meklēju pagaidu darbu, – teica svešinieks. – Vai jums nav nepieciešams palīgs sīkos darbiņos?
– Jā, – apstiprināja vecākais brālis. – Man vajag palīgu.
Palūkojieties otrpus strautam – tur dzīvo mans kaimiņš. Nu, patiesībā viņš ir mans jaunākais brālis.
Iepriekšējā nedēļā starp mūsu īpašumiem bija brīnišķīga pļava, taču brālis ar traktoru mainīja strauta virzienu tā, lai tas tecētu pa robežu starp mūsu mājām.
Iespējams, viņš to darīja, lai mani saniknotu, taču man prātā vēl viltīgāks gājiens.
Vai redzat koka atgriezumu kaudzi pie labības klēts? No tiem jums būs jāuzbūvē divus metrus augsts žogs. Nekad vairs nevēlos brāli redzēt!
Namdaris atbildēja:
– Šķiet, ka situāciju esmu sapratis. Parādiet man, kur stāv naglas un lāpsta, ar ko izrakt bedres žoga stabiem. Ar manu darbu būsiet apmierināts. Vecākais brālis iedeva namdarim prasīto un devās prom uz veselu dienu, lai ciemā iegādātos pārtiku. Namdaris no rīta līdz vakaram cītīgi mērīja, zāģēja un nagloja.
Saulei rietot, kad mājās atgriezās zemnieks namdaris bija tikko pabeidzis darbu. Zemnieka^ acis iepletās, un viņš stāvēja izbrīnā pavērtu muti. No divus metrus augstā žoga nebija ne miņas.
Ta vietā pāri strautam bija uzbūvēts tilts, kas savienoja abas lauku sētas.
Tas bija īsts mākslas darbs. Tiltam bija pat margas, kur pieturēties.
Tad jaunākais brālis iznāca no sava pagalma, apskāva vecāko brāli un teica:
– Tu esi krietns cilvēks. Pēc visa, ko esmu darījis un teicis, tu tomēr uzbūvēji šo tiltu!
Brāļi salīga mieru un ieraudzīja, ka namdaris vāc kopā instrumentus.
– Pagaidi, paliec vēl dažas dienas! Došu tev citus darbus, – aicināja vecākais brālis.
– Es labprāt uzkavētos, – atteica namdaris, – taču man jābūvē vēl daudz citu tiltu.
Nezināms autors
