Rožu eļļa tiek lietota iekšķīgi kuņģa un aknu slimību gadījumos, kā arī pret aizcietējumiem. Tā ietilpst daudzu ziežu un kosmētisko līdzekļu sastāvā. Rožu eļļas un etiķa maisījumu izmanto inficētu brūču dziedināšanā.Mūsdienās rozes — gan svaigas, gan kaltētas, ēterisko rožu eļļu un rožūdeni plaši izmanto tiklab tautas, kā arī zinātniskajā medicīnā. Rožu tēju un rožūdeni lieto šarlaka, nieru, zarnu vai aknu iekaisuma, nierakmeņu slimības, urīnpūšļu kaišu, caurejas, vēdersāpju, tuberkulozes augšējo elpošanas ceļu slimību, dzeltenās kaites, gripas, angīnas gadījumā. Rožūdens ir ārkārtīgi efektīvs līdzeklis acu slimību ārstēšanai. Franču mediķi rožu ziedlapiņas un rožūdeni lieto kā pretcērmju līdzekli, izmanto arī zarnu darbības traucējumu vai hemoroīdu gadījumā.
Pašlaik Bulgārijā ēterisko rožu eļļu un citus rožu pārstrādes rezultātā iegūtos produktus sekmīgi izmanto stomatoloģijā. Ja rožu eļļu ievada kariozu zobu caurumos, tā uz 3 — 4 stundām noņem sāpes. Rožūdeni izmanto paradontozes ārstēšanā. Šeit efekts tiek panākts ļoti ātri: smaganu asiņošana izbeidzas un sāpes pāriet pēc 4—5 seansiem, ar iekaisumu saistītās parādības izzūd, izļodzījušies zobi nostiprinās, atjaunojas normāls turgors un smaganu krāsa, nepatīkamā smaka, kas nāca no mutes, pazūd.
Receptes:
Seno tadžiku un persiešu medicīnā, kas apvienoja arābu, grieķu un indiešu medicīnas pieredzi, rožu eļļu iegūst tā:
«Svaigas rožu ziedlapiņas iemet sezama eļļā vai olīveļļā. Trauku noliek saulē un atstāj tur tik ilgi, līdz ziedlapiņas zaudē savu sarkano krāsu un kļūst baltas. Pēc tam ziedlapiņas izspaida un izmet, bet to vietā eļļas traukā liek nākamo ziedlapiņu porciju. Un tā dara kādas septiņas reizes, vienmēr nomainot ziedlapiņas. Šādā veidā iegūst nevārītu rožu eļļu.
Otrs paņēmiens paredzēts vārītas rožu eļļas iegūšanai. Šai gadījumā ņem ūdeni, kurā jau iepriekš bija nostādinātas sasmalcinātas svaigas rožu ziedlapiņas, un ielej to sezama eļļā vai olīveļļā tā, lai eļļas un rožūdens svara samērs būtu puse uz pusi. Tad trauku ar šo maisījumu liek uz vājas uguns un lēni vāra — tik ilgi, līdz ūdens iztvaiko un paliek tikai eļļa»
Attēls: freepik
