Mūsu fiziskās, prāta un arī garīgās dzīves enerģija nāk no Saules. Tā dod dzīvību. Tikai saules enerģija spēj atjaunot cilvēka spēku un veselību. Nav tādas slimības, kuru saule nevarētu izārstēt. Saule ir dzīvības enerģijas avots saules sistēmā. Saule satur sevī visus medikamentus. Nav slimības, kura nepakļautos Saules staru iedarbībai. Lai ārstētos, cilvēkam jālaiž saules stari caur noteiktām prizmām. Šīs prizmas var būt fiziskas, bet var būt arī prāta prizmas. Gudrs cilvēks, jūtot, ka sāk trūkt noteiktas enerģijas, uzņem to no saules. Viņš zina, ka saule var vairot jebkuras enerģijas cilvēka organismā. Mēs esam daļa no zemes organisma, un, kad tas uzņem, arī cilvēka organisms uzņem. Tādēļ visiedarbīgākie ir pirmie saules stari. Tad cilvēka organisms ir visuzņēmīgākais pret saules enerģijām. No rīta vienmēr ir vairāk prānas jeb dzīvības enerģijas nekā pēcpusdienā. Tad dzīvais organisms uztver visvairāk un visspilgtākās pozitīvās enerģijas. Pirmie saules stari ir visaktīvākie, tad sākas bēgums, un viszemākais bēguma līmenis ir saules rietā.
Stundai pirms saullēkta saules enerģijai ir psihiska iedarbība uz ķermeņa šūnām –atjaunojas to enerģija un rodas jaunas darbības impulss. Pirms saullēkta saules stari lūst atmosfērā, tad tie visātrāk ietekmē smadzenes. Saullēktā saules stari, kas iet taisnā līnijā, ietekmē mūsu elpošanas sistēmu un mūsu jūtību, bet tuvojoties pusdienai, visvairāk tiek ietekmēta gremošanas sistēma. Tādēļ saules enerģijas ārstnieciskā iedarbība ir dažāda: pirms saullēkta – smadzeņu nervu sistēmas uzlabošanai, bet no devītās līdz divpadsmitajai stundai – kuņģim. Pēcpusdienā saules enerģijai ir maza ārstnieciska iedarbība. Tā iemesls ir maza zemes un cilvēka organisma uzņemtspēja.
Enerģiju, kuru zeme uzņem no saules, var salīdzināt ar arteriālajām asinīm. Bet to, kuru sūta saulei, – ar venozajām asinīm. Mūsu saule ir sirds, precīzāk, šī sirds ir centrālā saule. Kā netīrajām asinīm jāatgriežas sirdī un no turienes aknās, lai attīrītos, tieši tāpat arī zemes enerģijai jāatgriežas uz sauli, lai atgūtu pirmatnējo ritmu. Katru dienu saules enerģija iziet cauri četriem periodiem: no pusnakts līdz dienas vidum ir saules enerģijas pieplūdums, bet no pusdienas līdz pusnaktij – bēgums. Paisuma visaugstākais punkts ir saullēkts. Tas ir visspēcīgākais un visdzīvinošākais.
Sagaidīt saules lēktu nozīmē apzināti saistīties ar sauli, lai tās stari plūstu cauri tavam organismam. Saistoties ar sauli fiziskajā pasaulē, cilvēks vienlaicīgi saistās vēl ar divām saulēm – ar sauli garīgajā un Dievišķajā pasaulē. Ja cilvēks nesaistās ar sauli fiziskajā pasaulē, viņš nevar būt vesels. Šīs likums ir zināms ne tikai cilvēkiem, bet visām dzīvajām būtnēm. Iemesls tam, kāpēc saule mūs dedzina, ir šāds: ap zemi veidojas melna josla no mūsu domu, jūtu un vēlēšanos izstarojumiem, kā rezultātā veidojas dedzinošie saules stari. Tādējādi mēs uzņemam atstarotus saules starus.
Pētot saules staru ietekmi, atzīmējiet, ka dienas laikā ir stundas, kad saule sūta uz zemi labvēlīgus starus, galvenokārt no rīta līdz pusdienai. Dienas laikā ir arī tādas stundas, kad saules stari nelabvēlīgi ietekmē organismu. Tie ir tā saucamie melnie, negatīvie stari. Lai nenokļūtu to iedarbībā, sargieties gulēt dienas laikā. Skolniekam nav jāguļ dienas laikā, sevišķi tad, kad darbojas melnie saules stari. Guļot dienā, viņš jutīsies nepamierināts, piekusis, panīkušu garu. Cilvēks var būt saulē jebkurā dienas laikā, bet viņa prātam jābūt pozitīvam, koncentrētam, lai uzņem tikai pozitīvos saule starus. Koncentrējieties, bet sargājieties no aizmigšanas. Labāk sildīties saulē rīta stundās līdz pusdienai. Sargieties no pēcpusdienas stariem. Ja vēlaties ārstēties ar saules stariem, vislabākais laiks ir no astoņiem līdz desmitiem.
Gudrs cilvēks redzot, ka viņa organismam trūkst noteiktas enerģijas, to uzņems no saules. Viņš zina, ka saule var novērst jebkuras enerģijas nepietiekamību cilvēka organismā. Ja ir paralizēts kāds orgāns – kāja vai roka, pavājinās redze vai atmiņa, tas viss notiek enerģijas nepietiekamības, nepietiekamas asiņu barības pieplūduma dēļ šajā orgānā. Gudrs un saprātīgs cilvēks neteiks: tā ir Dieva gribas, bet uzreiz papildinās nepieciešamo, uzņems enerģiju, izārstēsies.
Ja cilvēks neiedeg saulē, tas nozīmē, ka viņš nav vesels. Saule nevar viņu ārstēt. Starp sauli un cilvēku jānotiek pareizai apmaiņai. Iedegums, kuru rada saules stari, rāda, ka saule ir izņēmusi no cilvēka organisma visus nosēdumus, netīrumus, visu blīvo matēriju. Ja cilvēks neiedeg, šī blīvā matērija paliek organismā un rada dažādus slimīgus stāvokļus. Ja iedegat saulē, tātad akumulējas tās enerģijas, iedegums ir paraksts, ka esat paņēmuši enerģiju no saules.
Ja asinīs ir zelts – organisms ir vesels, doma ir svaiga, skaidra, jūtas ir cēlas. Zelts ir sakrātā saules enerģija, ko indieši sauc par prānu. Prāna ir nepieciešama, no tās atkarīga veselība. Tādēļ cilvēkam jāiet ārā agri no rīta, kad var uzņemt lielāku daudzumu prānas. Pietiek cilvēkam desmit minūtes būt ārā saullēktā, lai uzņemtu to, kas viņam nepieciešams.
Ja jums būtu zināšanas, jūs varētu uzņemt no saules tik daudz enerģijas, ka spētu ārstēt jebkuru slimību. Ja jūs zinātu kā pareizi izmantot saules enerģiju, jūs varētu audzēt kviešu graudus olas lielumā, un, ja zinātu, kā izmantot enerģiju, kas ielikta kviešu graudā, – ko visu gan ar to varētu darīt.
Ir jāpēta enerģija, kas nāk no saules. Mūsu organismu veido miljardi šūnu, kurām ir īpašība uz zemes uzņemt saules starus, tos transformēt, aizturēt nepieciešamo prānu, lai atjaunotos un izārstētos. Ja esat neapmierināti, izejiet ārā, pagrieziet muguru saulei un no tās saņemiet to, ko nekāda filozofiska doma nevar jums iedot.
Ja saules lēktā apzināsieties, ko saņemat no Dieva mīlestības un Dievišķās dzīvības, tad saules gaismai būs ārstnieciska iedarbība. Ja nedomāsiet un neapzināsieties to, tad saules lēkts jums būs tīri mehānisks process, no kura jums nebūs nekāda labuma.
Kad ejat saules pirtīs, labi ir būt apģērbtam baltās vai skaidri zaļās drēbēs –tās ir labas krāsas. Svarīgi ir izsvīst. Ja esat atklātā vietā, ietinieties plānā plēvē. Ārstējoties šādā veidā, jākoncentrē doma, lai izārstētos tieši no dabas. Kalnu saules pirtīm ir priekšroka, jo saules ritmu šeit netraucē astrālais domu mākonis, kas ietin pilsētu.
Visos gadalaikos saules stari neiedarbojas vienādi. Pavasara sākumā zeme ir visvairāk negatīva, tāpēc uzņem visvairāk. Tādēļ pavasari saules stari iedarbojas visārstnieciskāk. No 22.marta zeme pamazām kļūst pozitīva. Vasarā tā jau ir ļoti pozitīva un tādēļ uzņem mazāk. Arī vasarā stari iedarbojas vājāk.
Vislabākais laiks, lai atjaunotos ir no 22.marta, visu aprīli un maiju, līdz 22.jūnijam. šajā datumā augšana apstājās. Ir dienas septembrī, kuru dzīvības enerģijas spēks pielīdzināms maija dienām. Izmantojiet saules starus šajās dienās. Tajos ir gaišo būtņu klātbūtne.
Daudzas slimības var ārstēt ar saules enerģiju. turklāt katrai slimībai ir noteikts laiks, kad to var ārstēt. Dažas slimības tiek ārstētas maijā, jūnijā, jūlijā, citas visa gada laikā.
Visārstnieciskākie ir rīta saules stari no astotās līdz devītai rīta stundai. Ap pusdienlaiku stari ir ļoti spēcīgi un neiedarbojas labi uz cilvēka organismu. Agrie saules stari labvēlīgi iedarbojas uz mazasinīgiem cilvēkiem.
Pavirši skatoties, visārstnieciskākajiem pret cilvēka mazasinību jābūt saules stariem 1-2 stundas pēc pusdienas, kad tie ir vissiltākie. Bet ja saules staru ārstnieciskums būtu siltumā, kādēļ gan krāsns siltums nevarētu to aizvietot? Nē, saules siltums nebūt nav galvenais ārstnieciskais faktors, bet gan citas –augstākās enerģijas, kuras varam nosaukt par prānu ( dzīvības enerģijas), un pret tām zeme visuzņēmīgākā ir no rīta. Pavasara sākumā ir vairāk prānas un orgāni to uzņem visvairāk. Vasarā vairāk ir siltuma, nevis šīs dzīvības enerģijas, kas ir pavasara sākumā.
Ja grib pareizi izmantot saules starus, mugura ir jānovieto noteiktā leņķī. Ja izmainīsies šīs leņķis, cilvēks nevar izmantot saprātīgos saules starus. Kad runājam par sauli, nedomājam tikai fizisko sauli, bet arī garīgo sauli, inteliģento un saprātīgo spēka izpausmi, mīlestības un gudrības nesēju būtņu izpausmi.
Enerģijas kas nāk no saules, nes sevī dzīvības spēku, ārstniecisku enerģijas krājumu. Ja cilvēks grib saprātīgi izmantot saules enerģijas, tam ir jānovieto mugura agrajos saules staros vēl pirms saules lēkta. Enerģijas, ko viņš uzņems šajā laikā, ir salīdzināmas ar to daudzumu, kuru viņš uzņemtu, visu dienu stāvot saulē. Pat mākoņainā laikā varat iet pirms saules lēkta ārā un koncentrēt savu domu uzlecošās saules virzienā. Mākoņi traucē tikai sauli redzēt, bet tās dzīvības enerģijas iet tiem cauri. Nekāds ārējs spēks nevar stāties pretī saules enerģijām.
Ja cilvēks tur savas plaukstas pret sauli, viņš var sasildīt sevi visu, jo nervu siltums iet cauri visam ķermenim.
Ja gribat ārstēties pagrieziet muguru agrajiem saules stariem, ja gribat gūt iekšēju mieru, pagrieziet muguru rietošai saulei, bet seju uz austrumiem.
Visas prāta slimības ir no gaismas trūkuma; sirds slimības – no siltuma trūkuma. Visas dvēseles slimības ir no patiesības trūkuma. Lai kāda būtu jūsu neapmierinātība, ļaujiet muguru sildīt saulei, un jūsu neapmierinātība pazudīs. Ja jums ir iesnas vai esat saaukstējies, pagrieziet muguru uz dienvidiem saules staros. Tie ārstē visas slimības.
Neskatieties uz sauli, kad tā karsti silda. Skatieties no rīta, kad tā lec. Turklāt ir īpašs veids, lai uzņemtu saules gaismu ne tikai acīm. Nedaudzi cilvēki var pareizi izmantot gaismu, gaisu, ūdeni. Vairums cilvēku elpo tikai ar plaušām. Bet ir arī cits elpošanas veids –caur astrālo ķermeni, caur ēterisko dubultnieku.
Autors: Pēteris Donavs
Attēls: freepik
