Lielākā daļa mūsu enerģijas tiek tērēta tam, lai apmierinātu savu Svarīguma Sajūtu. Tas īpaši labi redzams mūsu pastāvīgajā uztraukumā par to, kā mūs uztvers, kā sevi pasniegt un kādu iespaidu uz cilvēkiem mēs atstājam. Mūs ļoti uztrauc tas, vai patiksim citiem, vai mūs atzīs, vai par mums sajūsmināsies. Ja mums tomēr izdotos kaut mazdrusciņ atbrīvoties no šīs sava svarīguma sajūtas, ar mums notiktu divas brīnumainas lietas.
Pirmā lieta – atbrīvotos enerģija, no kuras barojas ilūzija par mūsu diženumu.
Otrā lieta – rastos brīva enerģija, kuras pietiktu, lai iekļūtu otrās uzmanības sfeŗā, kas ļautu mums kaut ar acu kaktiņu ieraudzīt patieso Visuma diženumu.
Karloss Kastaņeda
