Kad piemetas kāda kaite, iespējams, ka mēs tūliņ jau iztēlojamies vissliktāko notikumu gaitu un iznākumu. Ārsts noteikti paziņos kādu briesmīgu diagnozi, un tad sāksies briesmīga ārstēšana! Tāda fantazēšana, pārspīlējot faktiskos draudus, ne vien bojā garastāvokli, bet var radīt nopietnas sekas, proti, cilvēks vispār neiet pie ārsta un nevēlas ārstēties. Nesāciet šīs minēšanas spēlītes, no tām jums nebūs labuma! Atzīstiet, ka nevarat zināt visu, un lūdziet padomu profesionālam medicīnas darbiniekam!
Kāpēc gan daudzi cilvēki, kam vajadzētu ārstēties, nevēršas pie ārsta? “Jā, mēs arī uzdodam šo svarīgo jautājumu,” saka doktors Eds Heijers no Dienvidkarolīnas.
“Diagnoze ir briesmīgs vārds,” viņš piebilst. “Pacientam šķiet, ka ārsta spriedums nekad nebūs pozitīvs, analīžu rezultāti būs satriecoši un sava likteņa apzināšanās – briesmīga nasta.”
Doktora Heijera nozarē kardioloģijā tādai pacientu attieksmei var būt visnopietnākās sekas. “Jo agrāk pacients ar sūdzībām par savu sirdi ierodas pie mums, jo vairāk mēs spējam viņa labā darīt. Taču daudzkārt cilvēkus attur bailes. Iespējams pat, ka bailes no briesmīgas diagnozes beidzot kļūst par briesmīgas diagnozes cēloni. Ja pacients nebūtu baidījies un būtu ieradies pie mums agrāk, iznākums būtu gluži cits.”
Tiem, kuri šaubās, vai vērsties pēc padoma pie ārsta, doktors Heijers iesaka neaizmirst, ka viņi paši taču vienmēr būs stāvokļa noteicēji. “Neviens ar varu jūs nespiedīs ārstēties. Ja diagnoze jums nepatiks, varēsiet vērsties pie cita ārsta. Tomēr atcerieties – mēs strādājam, lai jums palīdzētu!”
Aptaujājot cilvēkus, kuri cieta no muguras sāpēm, pētnieki atklāja: daudzi pētījuma dalībnieki bija iedomājušies, ka viņiem vajadzīga operācija, taču īstenībā bija vajadzīga tikai 10 % šo cilvēku. (University of Michigan, 2002)
Avots: Ph.D. Deivids Nīvens
Foto: deviantart.com/carpet-crawler/art/Void-Warlock-Steinhardt-
