Reiz kalna pakājē klusi dzīvoja kāds vīrs. bija labas manieres un izsmalcināta gaume, taču vienkāršie ļaudis viņā neko īpašu nesaskatīja.
Tomēr vīra izturēšanās bija pievilcīga, un viņa laipnībai un izpratnei piemita kaut kas tāds, kas daudziem lika viņu apmoklōt un lūgt viņam padomu.
Kas vien pie vīra ieradās, saņēma padomu. Vienam, piemēram, viņš ieteica atvērt veikalu, otram – iemācīties būvēt plostus, trešam – apgūt augkopību un dārzu kopšanas mākslu.
Reiz pulciņš cilvēku, kas bija devušies ceļā, lai mēģinātu atrast Patiesību, apstājās atpūsties un sāka sarunāties.
Viens teica:
Es protu droši pārvest visus ceļabiedrus pār bīstamajām krācēm, ko mums nule nācās šķērsot, jo kāds vīrs man reiz ieteica iemācīties būvēt plostus.
Otrs turpināja:
Kad šī ceļojuma laikā mūs visus sagūstīja laupītāji, man izdevās panākt atbrīvošanu, ierādot viņu vadonim, kā kopt dārzu. To es varēju izdarīt, pateicoties padomiem, kurus man reiz deva kāds vīrs, kas man ieteica iemācīties visu par puķēm un dārziem. Trešais piebilda:
Šī ceļojuma laikā mēs paglābāmies no plēsīgu zvēru uzbrukumiem, pateicoties padomiem, ko man deva kāds vīrs. Kad es viņam vaicāju, ar ko man dzīvē vajadzētu nodarboties, viņš atbildēja: “Iemācies, kā pieveikt plēsīgus zvērus.”
Tieši to pašu varēja pavēstīt arī pārējie ceļinieki. Salīdzinot stāstus, katrs aptvēra, ka viņam dots vienkāršs padoms, kā dzīvē tikt uz priekšu, tomēr tikai retais bija apzinājies, cik svarīgs tas varētu kļūt viņu izdzīvošanai.
Pavadonis, kas ceļoja kopā ar viņiem, sacīja:
Paturiet to labi prātā – ja jūs nebūtu uzklausījuši tā vīra padomu, neviens no jums šeit vis neatrastos, jo ir daudz ļaužu, kas meklējuši viņa padomu, bet pēcāk smējušies par viņu vai aizmirsuši viņa mācības, neaptverdami, ka šiem padomiem varētu būt kāda dziļāka nozīme.
Nonākuši pie mērķa, ceļinieki ieraudzīja, ka pavadonis ir tas pats vīrs, kas dzīvojis kalna pakājē un devis viņiem padomus. Viņi tik tikko bija attapušies no pārsteiguma, kad viņš tiem atklāja Patiesību, – un tad tie redzēja, ka Patiesība nav nekas cits kā šis cilvēks.
Nu ceļinieki bija pārmēru izbrīnījušies, un viņu runasvīrs jautāja:
Ja jau tu esi Patiesība, kā mēs visi tagad saprotam, tad kāpēc tu to nepateici pašā sākumā, lai aiztaupītu mums šo ceļojumu un visas tā laikā pārciestās grūtības?
Taču, tiklīdz vārdi bija izrunāti, viņi aptvēra – jo bija skatījuši Patiesību -, ka nekad nebūtu spējuši Patiesību ieraudzīt, ja nebūtu piedzīvojuši trīs lietas: padoma došanu un tā uzklausīšanu, ceļojumu un savu zināšanu izmantošanu un – visbeidzot – Patiesības atklāšanos.
Attēls: devianart
