Ēd, dzer, priecājies un tu nonāksi ellē! Vēdās teikts, ka lai nonāktu ellē ar to vien pilnīgi pietiek.
Elles ir reālas, tas ir aprakstītas vēdās, Bībelē un daudzās reliģijās. Daudzi cilvēki, kas tur pabijuši pēc nāves pieredzē un atgriezušie dzīvē, ir aprakstījuši kā tur ir.
Elles ir karmas piespiedu izpildes mehānisms, ja cilvēku nevar izmācīt ar parastām karmas metodēm, tā ir galēja metode, ko pielieto tikai tad, ja maigākas metodes cilvēks nesaprot.
Elles loki ( Šrimad bhagavatam, 25 pants)
Elle ir vieta kur noteik neapzinīgo cilvēku apziņas piespiedu attīrīšanās. Ja cilvēks pats labprātīgi strādā ar sevi, tas nenonāks ellē.
Visas elles atrodas pazemes telpā. Kad dvēsele atdalās no mirstošā ķermeņa, visuma likteņa lēmēja Jamas kalpotāji velk to pie sava kunga Jamas, kur viņš tad nolemj uz kurieni, uz kādu elli un uz cik ilgu laiku vajag nosūtīt nomirušo.
Ir divdesmit astoņas dažādas elles: Tamisra, Andhatamisra, Rurava, Maharurava, Kumbhipaka, Kalasutra, Asipatravana, Sukaramukha, Andhakupa, Krimibhodzhana, Sandamsha, Taptasurmi, Vadžrakantaka-Šalmali, Vaitarani, Puyoda, Pranarodha, Vishasana, Lalabhaksha, Sarameyadana, Avici, Ajahpana, Kšharakardama, Rakšogana-bhodžhana, Šulaprota, Dandašuka, Avata-nirodhana, Parijavartana un Sučimukha.
Grēki, par kuriem cilvēks nonāk šajās ellēs un mokas, kādas viņam būs tur jāizcieš:
- Tamisru paredzēta tiem cilvēkiem, kuri savā dzīvē ar atņēmuši enerģiju vai īpašumu saviem tuvākajiem – sievas, bērniem. Tur Jamas kalpi apmet cilpu grēciniekam, un ierauj to necaurredzamā tumsā, kur viņš tiek spīdzināts un pazemots. Mocībās bez pārtikas un ūdens, ar nedziedinātām brūcēm, tie īslaicīgi zaudē samaņu. Atguvis samaņu grēcinieks domā, ka viņam ir bijis slikts sapnis, bet tad Jamas kalpi no tumsas atkal draudīgi uzbrūk un spīdzina ar vēl lielāku sparu.
- Kas pārkāpj laulību ar cita vīrieša sievu vai samaitā jauniešus, iet uz „aklo” elli Andhatamisru, kur tam nav atļauts aizvērt acis, un spīdzina tik sāpīgi, ka no sāpēm vairs neko neredz, bet nezaudē samaņu un arī nemirst.
- Tie muļķi, kas, lai pabarotu sevi un savu ģimeni vai vienkārši savām izpriecām ļaunprātīgi izmanto dzīvniekus, tie pēc nāves dodas uz elli Ruravu, kur viņi tiek spīdzināti ar tiem pašiem līdzekļiem, ar kādiem viņi spīdzināja savus upurus. Nelaimīgais tad lūdz sev nāvi, bet nāve nenāk pie viņa. Par katru sāpju brīdi, ko cilvēks nodarījis saviem mazākajiem brāļiem, tas pēc nāves saņem veselu gadu nepanesamas ciešanas. Šajā ellē bijušie upuri ierodas pie sava mocītāja, pārvērtušies par monstriem ar asiem zobiem – un mocīs viņu ar zobiem izraujot vaļējas brūces. Šiem monstri saucās Ruru, tiem līdzīgi nav atrodami šajā pasaulē, tie ir mežonīgāki kā čūskas un ļaunāki kā skorpioni.
- Par slepkavībām cilvēki tiks sodīts ellē Maharurave, kur tam uzklups Ruru vecākie brāļi asinskārie Ruru jagi, kas no grēcinieka miesas atplēš gabalus un ēd viņa paša acu priekša.
- Tādi cilvēki – slepkavas, kas vāra vai ēd dzīvus dzīvniekus, putnus vai zivis, šos neliešus par šādu necilvēcīgu cietsirdību spīdzinās kanibālu ciltis. Kad tie būs beiguši savu zemes dzīvi, tie tiks uzkārti uz dzelzs āķa, aizvilkti uz elli Kumbhipaku, kur slepkava tiks vārīts katlā ar verdošu eļļu.
- Kas ir vainīgs garīga cilvēka slepkavībā, tas iet uz elli Kalasutru, kas ir viena milzīga, līdz sarkankvēlei nokaitēta apaļa vara panna. Šajā ellē, šis grēcinieks tā mokas uz lēnas uguns, un nekur nevar aizbēgt, nedz arī apmierināt izsalkumu un slāpes. Viņš pārmaiņus nemierīgi mīdās no vienas kājas uz otru, līdz saļimst no nespēka un tad pielec atkal kājās, nespēdams ilgāk paciest karstumu.
- Tas kurš pārkāpj Dieva likumus un izgudro pats savu ticību, tas pēc nāves nonāk ellē Asipatravanu, kur tiek nežēlīgi dauzīts ar mietiem. Cenšoties izvairīties no sitieniem, grēcinieks bēg no sitējiem, uzskrienot virsū palmām ar tik asām lapām kā zobeniem. Ievainotais grēcinieks šad un tad zaudē samaņu, bet mocītāji to atdzīvina, lai atkal turpinātu spīdzināšanu.
- Valdnieki un valsts pārvaldes ierēdņi, kuri negodprātīgi veic savus pienākumus, un uzliek cilvēkiem netaisnus sodus, pēc nāves tiek iemesti ellē Sukaramukhu, kur Jamas kalpi grēcinieku moka spiežot viņu spīlēs, katru viņa ķermeņa kaulu, tā kā spiež niedres kātiņu, lai izspiestu no tā sulu.
- Cilvēks, kas savas dzīves laikā ir sakropļojis dzīvas radības, vai atņem tām dzīvību, ir spiests atbildēt par saviem noziegumiem nonākot Andhakupu ellē, kur pilnīgā tumsā tam nikni uzbrūk visi tie putni, zvēri, rāpuļi, mušas, utis, tārpi un citas radības, kam viņš kādreiz bija izraisījis ciešanas. Bijušie upuri tam uzbrūk no visām pusēm, liedzot viņam kaut mirkli miega un atpūtas.
- Cilvēks, kas ēd ēdienu, bet necienā savus viesus, gados vecākus cilvēkus un bērnus, nonāk ellē Krimibhodzhanu, kur ir milzīgs ezers, kas pilns ar gaļēdājtārpiem. Tur viņš no bada ēdīs šos tārpus, kamēr neskaitāmi tārpu un kukaiņu bari vienlaicīgi grauzīs viņu pašu.
- Zaglis, kas ir nozodzis vai atņēmis ar varu citiem mantu, tiek sūtīts uz elli Sandamša, kurā kalpi viņa ādu graiza ar sarkankvēlē nokaitētām knaiblēm un dzelzs bumbiņām, un tad novelk apdegušo ādu ar pinceti.
- Ja cilvēks dzīvē nododas neatļautām dzimumattiecībām, vienalga vai sieviete vai vīrietis, tie pēc nāves tiek iemesti ellē Taptasurmi, kur viņi tiek nežēlīgi pātagoti.
- Kas nespēj savaldīt savu dzimumtieksmi, un kopojas ar dzīvnieku, pēc nāves nonāk ellē Vadzhrakantaka-Shalmali, kur aug gigantiski koki ar asiem dzeloņiem. Grēcinieku sasien virvē, uzvelk augšā kokā, un tad velkot to lejā, gar asajiem dzeloņiem tam skrāpējas miesa un asiņo.
- Ja cilvēks, kas piedzimis labā ģimenē, nododas izvirtībai, uzdzīvei un dzeršanai, pēc nāves nonāk ellē Vaitarani, kurā to iemet ellišķīgā upē, kas kā milzīgs grāvis piepildīts ar netīriem notekūdeņiem. Šī upe plūst cauri visām ellišķīgajām pasaulēm un tā mudž no nikniem, mežonīgi smirdošiem zvēriem, kas uzbrūk grēciniekam, lai nokostu gabalu no tā miesas. Kad no šausmām un sāpēm viņš gandrīz noģībst, tad briesmoņi to pamet vienu un kādu brīdi, lai tas peld upē kopā ar izkārnījumiem, urīnu, strutām, asinīm, matiem, nagiem, kauliem, smadzenēm, gaļu un taukiem, un kad tas ir nedaudz sadziedējis savu miesu, un tad viņam atkal uzklūp ar vēl lielāku niknumu.
- Bezkaunīgu sievieši bezkaunīgi vīri, kas nododas dažādām izvirtībām, pēc nāves nonāk ellē Paiodu, kas ir jūra, ko veido strutas, izkārnījumi, urīns, gļotas, siekalas, un citi netīrumi. Kurš neierobežo savu seksuālo iekāri, tas tiek iemests šajā jūrā un no bada spiests to ēst.
- Cilvēks kas varens šajā materiālajā pasaulē, kurš uzjautrina sevi ar putnu un dzīvnieku medībām, pēc nāves tiek sūtīts uz elli Pranarodhu, kur Jamas kalpi paši uzrīko sev medības, jautri izklaidējas medījot šo cilvēku, un sašauj un sakropļo bezgodi ar asām bultām, lai viņš zināja, ka jutās no viņa cietušie medījumi.
- Ja cilvēks lepnības dēļ ģērbjas nogalinātu dzīvnieku ādā, tad pēc nāves to nosūta uz elli Vishasanu, kur tam lēnām nodīrā ādu un tad no bada pats spiest ēst savu miesu.
- Kas liek sievietei dzert viņa spermu, tas pēc nāves dodas uz elli Lalabhakshu, kur viņš tiek iemests smirdošā spermas straumē, un viņš tur spiests peldēt, aizrīdamies ar šo spermu. Spermas dzeršana ir melnās maģijas forma, kad vīrs grib lai sieva butu viņam pilnīgi paklausīga.
- Tas kurš nopelna iztiku par laupīšanu un zādzībām, kurš ielej kaimiņam indi ēdienā vai palaiž uguni viņa mājām, ierēdņi, kuri apzog iedzīvotājus uzliekot tiem pārmērīgu nodokļus, pēc nāves nonāk ellē Sarameijadanu, kur tam uzklūpt un nikni kož 720 suņu, ar tik asiem zobiem kā asmeņiem.
- Kurš dod nepatiesas liecības, krāpjas, melo, sola ziedojumu, bet netur savu vārdu, pēc nāves Jamas kalpi to uzvelk simts jōdžanas augstā kalnā, un no šī augstuma grūž lejā uz galvas uz Avici elli, kas ir cieta kā akmens sasalusi viļņaina jūra, kā rezultātā grēcinieka ķermenis sašķīst drumstalās, bet grēcinieks no tā nenomirst, to velk atkal kalnā un atkal grūž no tā lejā.
- Ja garīdznieks, priesteris vai viņa sieva, aizraujas ar dzeršanu, tad tie iet uz elli Aijahpanu. Tur nonāk arī karavīri, policisti, tirgotāji un amatnieki, kas nododas šim pretīgajam netikumam pildot dienesta pienākumus. Jamas kalpi tad uzkāpj šim grēciniekam uz krūtīm, un lej tam rīklē izkausētu dzelzi.
- Ja bagāts cilvēks neizrāda pienācīgu cieņu svētajiem, gudram vīram vai godīgam strādniekam, tas pēc nāves dodas uz elli Kšarakardamu, kur Jama kalpi sagrābs viņu un pakļaus spīdzināšanai.
- Kurš ēd cilvēka miesu, viņš dodas uz elli Rakšogana-bhodžhanu, kur viņa bijušie upuri pārvērtušies par asinskāriem vilkačiem, plēš nost no tā miesas gabalu pa gabalam un tā jautri ēd viņa miesu, viņam redzot, un uzdzer ar viņa asinīm.
- Tas, kas tur nebrīvē savvaļas putnus un dzīvniekus, un tādā veidā spēlējas ar nebrīvē esošām radībām, un ar to dižojās saviem viesiem, tie pēc nāves nonāk ellē Šulaprote, kur Jama kalpi izurbj viņam acis ar šķēpiem, asiem kā adatas, un pamet. Kad nelaimīgs noģībis, badā un izslāpis, tad tam no visām pusēm uzklūp maitu lijas un zivju gārņ ar asiem knābjiem, un neganti knābā viņa ķermeni. Locoties sāpēs, viņi atceras par ciešanām, ko nodarījuši tiem, kam devuši patvērumu savā mājā, nevis lai aizsargātu, bet lai padarītu tos par jautru rotaļlietu sev.
- Cilvēki kas ir zemiski un ļaunprātīgi, ar aukstu dvēseli, ka ar ļaunumu atmaksā saviem labdariem, nonāk ellē Dandašuku, kur dzīvo briesmoņi ar piecām galvām un arī septiņām galvām, kas uzbrūk neliešiem un lēnām tos apēd.
- Kurš iesloga citu cilvēku cietumā, vai citā vietā, laupot tam brīvību jebkurā citā veidā, tas pēc nāves nonāk ellē Avata-nirodhanu , kur to iegrūž dziļā smakojošā bedrē, kurā viņš lēnām mirst no nosmakšanas.
- 27. namsaimnieks, kas uzņem savus ciemiņus nelaipnā izskatā, tiek iemets ellē Parijavartanu, kur viņš ir viens agresīvu vārnas, zivju gārņi un maitu liju barā, kas uz viņu ilgi un nikni skatās, līdz beidzot uzklūp viņam un izknābā acis.
- Kurš iedzīvojas pelnot ar negodīgiem līdzekļiem vai vardarbību, kurš lepojas ar savu bagātību un varu un izrāda augstprātību, tas pēc nāves nonāk ellē Sučimukhu, kur Jama kalpi dursta viņa ķermeni ar adatām, kā drēbnieki savas drēbas. Kad zaglis paliek bagāts, tas saskata draudus savām bagātībām, un neuzticas pat ne saviem brāļiem, tēvam, mātei un tuviniekiem. Citu cilvēku nemīlēšana un aizdomas izkaltē ļaunā bagātnieka sirdi, un viņš vēl dzīves laikā kļūst kā drūms spoks, un tāds arī paliek pēc nāves daudzus gadus.
Visuma universālā tiesneša rīcībā ir simtiem tūkstošiem sodu veidi. Šeit minēti tikai daži no tiem, kas sagaida grēciniekus pēc nāves. Neviens cilvēka paveikts noziegums nepaliek bez soda – ne mazs, ne liels. Jama ir taisnīgs un tāpēc nežēlīgs. No elles neviens nevar izvairīties. Taisnīgie tiks nosūtīti un pacelti debesīs, bet grēcinieki tiks nosūtīti uz elli. Saņemot savu pelnīto sodu, viņi atgriezīsies uz Zemes, lai sāktu jaunu dzīvi.
Gandrīz ikviens cilvēks savā dzīvē sastrādā daudz grēku. Ar vienkāršiem rituāliem no elles grēkiem atbrīvoties nevar. Tikai cilvēks, kas atbrīvojies no pamatgrēkiem, vai izvairīties no ellēs.
Kā atbrīvoties no pamatgrēkiem?
Pats galvenais ir savu grēku nožēlošana no visas sirds. To var izdarīt pat tāds cilvēks, kas nav dievticīgs. Katra cilvēka dzīvē tam paredzēts dzīves pēdējais etaps, kad jāveic darbības, lai izvairītos no nonākšanas ellē. Vislabāk ir padevīgi kalpot citiem, tā transformējot savu apziņu. Ja neveic kalpošanu citiem, tad ir gandrīz neiespējami attīrīties no grēkiem. Kam ir nauda un vara, tiem ir grūtāk to izdarīt.
Lai izvairītos no ekstremālās pārmācīšanas formas ellē, saprātīgāk ir izpirkt savus grēkus ar atbilstošām darbībām savas dzīves laikā.
Daži uzskata, ka tas nav svarīgi, ko es daru, ēdu un dzeru, bet svarīgi ir tikai tas, kas ir manī iekšā. Ta ir nepareiza izpratne. Viss ko mēs darām faktiski ir dvēseles izpausme un viss ko mēs darām, savukārt atgriezeniski ietekmē dvēseli. Negativu darbību rezultātā cilvēks bojā savu apziņu, degradējas, tas rada viņā augstprātibu, viņš sāk domāt tā: “esmu brīvs, tāpēc ko es gribu, to es daru”. Tā ir cilvēka muļķība, par ko jāsaņem attiecīgs sods, un elle ir vieta, kur cilvēks beidzot spiests saprast patiesību.
Kāpēc jākalpo dievam – tāpēc, ka dievs mums ir iedevis visu, mūsu ķermeni, dzīves apstākļus, utt, un mūsu kalpošana ir tikai pateicība par to visu. Patiesībā kalpošana dievam mūs nepadara par kalpiem,. Bet tieši otrādi – kalpošana mūs dara brīvus, atbrīvo no karmas un ciešanām, bet tumsonība un visatļautība nav briviba, bet tā uzliek ierobežojumus, rodas slimības un visādas problēmas sadzīvē. Kalpošana dievam nav verdzība, bet labprātīga darbība, tikai pareizi saprotot procesu tas atbrīvo no materiālās pasaules ietekmes, un ir patiesi brīvs.
Smalko ķermeni veido cilvēka velēšanas, to neietekmē ārējie apstākli, ko ēd un dzer. Ellē ar smako ķermeni var darīt daudz ko, to var mocīt bet tas nemirst, jo nemirst vēlēšanās. Vienīgā iespēja izmainīt smalko ķermeni ir izmainīt savas vēlmes, izskaust savas grēcīgās vēlmes, aizstāt tās ar garīgām.
Iluzijai ir ļoti liels spēks, cilvēks ilūzijā, pat dzīvodams sliktos apstākļos pats to nesaprot. Tas ir līdzīgi kā mēslu vabole, kas dzīvo smirdīgā mēslu čupā, un pieradusi pie šiem apstākļiem vairs nejūt ka mēsli smird, un pati jūtas tur komfortabli.
Materiālists savā primitīvajā domāšanā, domā ka viņš ir brīvs savās darbībās, un pats ir laimīgs ar to, nespēj saprast to, ka ir materiālās pasaules uzlikto ierobežojumu vergs.
Tāpat kā par labiem, dievbijīgiem darbiem cilvēks nopelna sev labu stāvokli debesu dzīvē, tāpat arī darbojoties bezdievīgi, cilvēks sev nopelna dažādus amatus ellēs. Tie, materiālajā dzīvē dzīvodami tumsonībā iesaistījušies bezdievīgās darbībās, savas nezināšanas dēļ, tie tiek ievietoti izciest dažādas elles mocības.
Tas cilvēks, kurš darbojas bezdievīgi, kaut zina atšķirību starp dievbijīgumu un bezdievīgo, tiek ievietots elles ciešanās uz pārejas laiku. Tas, kurš darbojas bezdievīgi un ir pārliecināts ateists, iegūst daudz sliktāku dzīvi ellēs, savas nezināšanas dēļ tādi cilvēki mocās tūkstošiem dažādās ellišķīgās planētās kopš neatminamiem laikiem.
Visas ellišķīgās planētas atrodas starpposma telpā starp trim pasaulēm un Garbhodakas okeānā. Tās atrodas Visumu dienvidu pusē, zem Bhu-mandala, un nedaudz virs ūdens no Garbhodakas okeānā. Pitṛiloka arī atrodas šajā reģionā starp Garbhodakas okeānu un apakšējo planētu sistēmas.
Zem mūsu planētu sistēmas ir septiņas mazāku planētu sistēmas, no kurām viszemākā sauc Pātālaloka. Zem Pātālaloka ir citas planētas, kas pazīstams kā Narakaloka, vai ellišķīgās planētas. Visuma apakšā slēpjas Garbhodakas okeāns, bet ellišķīgs planētas atrodas starp Pātālaloka un Garbhodakas okeānu.
Mācīt vēdas par naudu ir grēks, ja vien tas nav galējas nepieciešamības brīdī.
Avots: veda.lv
Attēli: Quora
