Noplukušais ādainis Zirgs bērnistabā bija dzīvojis ilgāk par visām pārējām rotaļlietām. Viņš bija tik vecs, ka tā brūno kažoku no vienas vietas izraibināja bezspalvaini plankumi, skatienam atklājot neglītas šuves, arī lielākā daļa astru no astes sen izrauta, jo uz tiem tika savērtas kreļļu virtenes. Zirgs bija gudrs, ar lielu dzīves pieredzi, pārdzīvojis neskaitāmas modernas rotaļlietas, kas ieradās dižojoties, bet ar laiku to atsperes salūza un mehānismi sabojājās.
Zirgs zināja, ka tās bija tikai nedzīvas rotaļlietas, kas nekad nepārvērtīsies par ko citu, jo bērnistabas maģija ir dīvaina, brīnišķīga un neizprotama. Taču šo burvestību nojauta tikai vecas, gudras un daudz pieredzējušas rotaļlietas — tādas kā noplukušais Zirgs.
“Kas ir “īstenība”?” kādudien, pirms aukle bija atnākusi sakopt istabu, Zirgam jautāja Trusis, abiem balstoties pie bērnistabas aizsargsētiņas. “Vai tā ir tad, kad rotaļlietā kaut kas dūc vai izšaujas rokturis?”
“Īstenībai nav nekāda sakara ar to, no kāda materiāla esi izgatavots,” paskaidroja Zirgs. “Īstenība ir tas, kas notiek ar tevi. Kad bērns iemīļo tevi uz ilgu laiku, ne tikai brīdi spēlē-joties. Tu īstenojies tad, kad patiešām mīl tevi.”
“Vai tas ir sāpīgi?” jautāja Trusis.
“Reizēm,” atzinās Zirgs, jo viņš vienmēr runāja patiesību. “Bet tad, kad esi īsts, tu neiebilsti, ja tevi arī kas sāpina.”
“Vai īstenošanās notiek uzreiz, kad tevī uzvelk atsperi,” Trusis nerimās, “vai pamazām?”
“Tā nenotiek uzreiz,” pacietīgi skaidroja Zirgs. “Tu kļūsti. Paiet krietns laiks, tāpēc tas bieži nenotiek ar tiem, kas viegli salūst vai kuriem ir asas šķautnes, vai kas tiek aplam rūpīgi saudzēti. Vispār — līdz tam laikam, kad tu kļūsti “īsts”, liela tiesa no tava kažoka ir nomīlēta nost, tavas acis izkrīt, tavi locekļi izrādās vaļīgi un noļukuši. Tomēr tas viss nav svarīgi: ja reiz esi īsts, tu nevari būt nemīlēts un neglīts, izņemot tiem cilvēkiem, kuri neko nesaprot.”
“Manuprāt, tu esi īstenojies, vai ne?” Trusis jūsmīgi iesaucās, bet uzreiz vēlējās, kaut nebūtu to teicis, jo iedomājās, ka briesmīgi noplukušais Zirgs varētu būt viegli aizvainojams. Taču vecais Zirgs tikai pasmaidīja.
“Mani par “īstu” padarīja vēl zēna tēvocis,” viņš lepni sacīja. “Tas notika pirms daudziem, daudziem gadiem, taču, ja reiz tu esi kļuvis “īsts”, tu nekad vairs nekļūsi neīsts. Tas ir uz mūžu.”
Mārdžerijas Viljamsas stāsta fragments
Attēls: https://topbananaantiques.com/
