Senos laikos, Indija nepastāvēja kā viena valsts. Tās cilvēki nepiederēja pie vienas reliģijas, rases vai valodas. Un tomēr uz šīs zemes pastāvēja vienotības sajūta, pateicoties kopīgām garīgām vērtībām, kuras piemita cilvēkiem. Šī garīgā ticība bija tā, kas vienoja, vienalga vai šis indivīds bija karalis vai zemnieks, pastāvēja tikai viens mērķis, kas bija kopīgs visiem – atbrīvošanās. Tas ir fenomenāla garīgā darba rezultāts, kas paveikts šajā valstī. Persona, kura lielā mērā ir atbildīga par to visu, un, kura ir devusi milzīgu un nozīmīgu ieguldījumu cilvēku apziņas veidošanā, ir Šiva. Stāsta turpinājumā Sadhguru stāsta par Šivu, pirmo jogu un to, kā viņš nodeva jogas zinātni saviem 7 mācekļiem , kurus dēvē par Saptarišis.
Jogas kultūrā Šiva ir zināms nevis kā Dievs, bet kā Adijogi jeb pirmais jogs –jogas dibinātājs. Viņš bija pirmais, kurš iesēja cilvēku prātos šo sēklu. Balstoties uz jogas mācību, vairāk kā pirms 15 000 gadu, Šiva sasniedza pilnu apgaismību un pameta savu ES ekstāzes pilnā dejā Himalajos. Kad viņš ekstāzē varēja kustēties, viņš mežonīgi dejoja. Kad tā bija pāri jebkādām kustībām, viņš bija pilnīgi nekustīgs.
Cilvēki redzēja, ka viņš piedzīvo ko tādu, ko vēl neviens līdz šim nav piedzīvojis, kaut ko tādu neviens nebija spējīgs izskaidrot. Cilvēku interese arvien pieauga, un viņi dedzīgi gribēja uzzināt, kas tas bija. Viņi nāca, viņi gaidīja un viņi devās prom, jo Šiva viņu klātbūtni pat neievēroja un, ja ievēroja, tad nelikās par to ne zinis. Viņš bija vai nu pilnīgi nekustīgs un kluss, vai arī mežonīgā dejā, pilnīgā vienaldzībā par apkārt notiekošo. Drīz visi devās prom…
Visi, izņemot 7 vīrus. Šie septiņi cilvēki uzstājīgi vēlējās saprast un iemācīties to, kas piemita šim vīram, bet Šiva viņus ignorēja. Viņi lūdzās un prasīja: “Lūdzu, mēs gribam zināt to, ko zini tu.” Šiva viņus sūtīja prom sakot: “Jūs, muļķi. Esot tādi, kādi jūs esat, jūs pat miljons gadu laikā to neuzzināsiet. Ir nepieciešama neizmērojami liela sagatavošanās tam visam. Tā nav nekāda izklaide.”
Un viņi sāka gatavoties. Dienu pēc dienas, nedēļu pēc nedēļas, gadu pēc gada, viņi gatavojās. Šiva izvēlējās viņus ignorēt. Kādā pilnmēness dienā, pēc 84 gadu sadhanas, Adijogi uzlūkoja šos vīrus un secināja, ka viņi ir kļuvuši par spīdošiem zināšanu traukiem. Viņi bija gatavi saņemt informāciju. Viņš vairs nevarēja viņus ignorēt. Viņi ieguva viņa uzmanību.
Viņš tos cieši novēroja dažas nākamās dienas, un kad bija nākamā pilnmēness diena, viņš nolēma kļūt par guru. Adijogi transformēja sevi Adi Guru; pirmais guru bija dzimis tajā dienā, kuru šobrīd mēs zinām kā Guru Pournami. Viņš sāka mācīt šos 7 vīrus. Jogas zinātne nav jogas nodarbība, kurā tu mācies salocīt savu ķermeni, ko prot katrs jaundzimušais, vai kā aizturēt elpu, ko zina katrs vēl nedzimušais mazulis. Tā ir zinātne par visu cilvēka sistēmas mehānismu sapratni.
Pēc daudziem gadiem, kad šī transmisija bija pabeigta, tika radītas 7 pilnībā apgaismotas būtnes. 7 svētie, kurus šodien zinām kā Saptarishis un kurus pielūdz un apbrīno Indijas kultūrā vēl šodien. Šiva katrā no šiem 7 cilvēkiem ielika atšķirīgu jogas aspektu,un šie 7 aspekti kļuva par jogas pamatformām. Pat šodien joga ir paturējusi šīs 7 pamatformas.
Šie 7 vīri devās pasaulē, katrs uz savu pusi, lai nestu sev līdzi šo dimensiju, ar kuru cilvēciska būtne var iziet ārpus tagadnes ierobežojumiem un spaidiem. Tie kļuva par Šivas ekstremitātēm, uzņemot sevī zināšanas un tehnoloģiju, kā cilvēks var eksistēt šeit kā radītājs.
Adijogi sniedza cilvēciskām būtnēm šo iespēju, nebūt ietvertam noteiktos ierobežojumos. Pastāv iespēja būt piepildītam šajā fiziskajā formā, bet nepiederēt tai. Ir veids kā izmantot savu prātu un tā augstākās iespējamās formas, bet tajā pašā laikā, nepazīt prāta ciešanas. Vienalga, kādā prāta dimensijā tu šobrīd atrodies, tev ir iespēja iziet ārpus tās. Pastāv cits esības veids. Viņš teica: “tu vari pacelties pāri šī brīža ierobežojumiem, ja tu veic nepieciešamo darbu pats ar sevi.”
Avots: Sadhguru tulkojums no angļu valodas
