Ikviens prāts ir vērsts uz dharmu, pārticību, baudu un brīvību, bet katrs to skaidro citādi un ir pārliecināts, ka viņa skaidrojums ir patiess. Tā Kapilas sekotāji, vēdāntisti, jogačarjas, džainisti un citi apgalvo, ka tieši viņu ceļš ir vienīgais ceļš uz atbrīvi. To filozofijā izpaužas viņu pieredze, kas iegūta praksēs, kuras atbilst viņu prāta pārliecībai.
Atkarība nav nekas cits kā vien viedoklis par objektu.
Šis viedoklis ir maija, neizpratne un tā tālāk. Tā ir katarakta, kas cilvēku padara aklu pret patiesības sauli. Neizpratne raisa šaubas, šaubas uztver – un šī uztvere ir izkropļota. Tumsā tuvojoties pat tukšam lauvas krātiņam, cilvēks baidās. Tāpat cilvēks aiz neizpratnes uzskata, ka ir ieslodzīts šajā tukšajā ķermenī. Jēdzieni “es” un “pasaule” ir tikai ēnas, ne patiesība. Vienīgi šie jēdzieni rada “objektus” – un šie objekti nav nedz patiesi, nedz nepatiesi. Māte, kas sevi uzskata par mājsaimnieci, atbilstoši izturas. Sieva, kas sevi uzskata par māti savam vīram, kādu laiku atbilstoši izturas.
Tāpēc, atmet “es” un “tas” jēdzienus un nostiprini patiesību”
Joga Vasištha
