Pie psihoterapeita ienāca noskumis cilvēks, bezcerīgi apsēdās apmeklētāja krēslā, aizsedza ar plaukstām seju un sāka raudāt.
– Dakter, – teica viņš, manuprāt es esmu pazaudējis savai dzīvei jēgu. Nekas mani neiepriecina, pastāvīgi skumstu, man ir vientuļi un bieži māc bailes. Draugi un tuvākie vairs nedod gaismu manai dvēselei kā agrāk. Man ir slikti, dakter … Un pat nevaru paskaidrot kapēc. Varbūt Jūs man spēsiet palīdzēt? Es dzirdēju, ka esat labākais ārsts šajā pilsētā.
– Protams, es Jums palīdzēšu, uzmaidot atbildēja ārsts. Jūs zināt, kad mūsu pilsētā viesojas cirks? Teltis ir pašā centralā laukumā un katru vakaru ir izrādes. Priekšnesmuma vidū parādās pagalam smieklīgs ruds klauns. Viņam ir tādas spējas! Skatoties uz viņu ļaudis sāk smieties, viņiem pazūd skumjas. Kaut kur nozūd visas nepatikšanas un aizmirstās aizvainojumi. Viņš dāvā cilvēkiem daudz smieklus, laimi un prieku. Aizejiet šodien vakarā uz izrādi un redzēsiet, ka viss sliktais, kas Jūs nomāc acumirklī pazudīs kā nebijis.
– Tas protams ir ļoti labi, dakter, skumji uzsmaidīja skumjais cilvēks, bet ziniet kur ir problēma?
Tas rudais klauns esmu es ….