E. Baha runa Valingfordā (Publiska uzstāšanās 50. dzimšanas dienā)
Jau izsenis augi tiek lietoti kā ārstniecības līdzekļi. Vissenākie rakstu pieminekļi vēsta, ka cilvēks ir ticējis tam, ka pļavās, ielejās un kalnu nogāzēs sastopamie augi spēj izārstēt slimības. Simtiem gadu pirms Jēzus Kristus dzimšanas senie indieši un arābi, senie ēģiptieši un vēlāk arī grieķi un romieši, kā arī citu rasu pārstāvji bija eksperti Dabas* dāvanu izmantošanā, un, kaut arī ne tik plaši, augi ārstēšanā ir izmantoti visos laikos līdz pat mūsdienām.
Tā nevar būt, ka tūkstošiem gadu lielās nācijas, kas pārstāv dažādas ticības un ādas krāsu, būtu velti ticējušas augu spēkam, tos studējušas un lietojušas ārstniecībā, ja vien tā nebūtu patiesība.
Senajos laikos ne tikai ārsti izmantoja augus un mācīja tos lietot, bet arī vienkāršajai tautai bija plašas zināšanas par augu labajām īpašībām, tā prata rūpēties par sevi un novērst dažādas kaites.
Šī zeme (Anglija) nav izņēmums, kaut gan mūsdienās dabisku līdzekļu izmantošana nav tik populāra, taču pirms paaudzes vai divām un vēl tagad mūsu zemes attālākajos
- – Ar lielo sākumburtu E. Bahs mēdza rakstīt vārdus, kurus uzskatīja par būtiskiem. Tulkojumā saglabāta autora lielo sākumburtu rakstība (tulk. piez.).
nostūros daudzās mājsaimniecībās neatņemama sastāvdaļa ir grozs ar dažādiem ārstniecības augiem, kas palīdz pārvarēt slimības.
Pēdējo četrsimt piecsimt gadu laikā Anglijā sarakstītas dažādas grāmatas par augu dziedniecību, populārākā no tām ir aptuveni pirms 300 gadiem sarakstītā Kalpepera (Culpeper) grāmata. To Britu salās vēl joprojām lasa, lieto un slavē daudzās lauku mājās. Tajā ir aprakstīts vairāk nekā 300 augu, tātad ir daudz jālasa un jāzina. Taču tas apliecina cilvēku ticību saviem spēkiem un spējai uzveikt daudzas slimības.
Vēsturiski bijuši laiki, kad slimība pievarēta tikai un vienīgi ar augu palīdzību. Tāpat ir bijuši laiki, kad šis dabiskais ārstēšanās veids ir bijis tikpat kā pilnībā aizmirsts. Mēs arī dzīvojam šādā laikā. Taču tāds nu reiz ir Dabas raksturs: tā pie mums atgriežas arvien no jauna.
Vēstures gaitā līdz ar lielajām nācijām izzuda arī daudzas zināšanas par augu izmantošanu. Mūsdienās par atklājumiem pasaulē tiek ziņots ātrāk, tāpēc varam cerēt, ka mums dotā svētība atklāt no jauna šīs zināšanas izplatīsies pa visu pasauli un noteikti glabāsies drošībā kādā no pasaules zemēm. Augus, par kuriem runāšu šodien, jau lieto daudzās valstīs, lai gan to dziedinošais spēks atklāts pavisam nesen.
Tajos laikos, kad bija zināmi īstie ārstniecības augi un kad tos lietoja, ārstēšanai bija brīnišķīgi rezultāti. Cilvēki ļoti ticēja šiem augiem. Ja tā nebūtu bijis, augu popularitāte, ticība tiem un pārliecība par to dziedinošajām spējām nebūtu pārdzīvojusi dažādas impērijas un simtiem tūkstošiem gadu saglabājusies cilvēku atmiņā.
Ārstēšana ar tīriem un skaistiem Dabas līdzekļiem ir tā metode, kas noteikti uzrunā lielāko daļu no mums. Dziļi mūsu būtībā ir kaut kas, kas saredz šīs metodes patiesīgumu, – kāds, kas mums saka: „Tas ir Dabas dziedinošais spēks, un tas ir pareizais ceļš.”
Mēs paļaujamies uz Dabu, jo tā dod visu, lai mēs spētu dzīvot, – gaisu, gaismu, barību un dzērienu, kā arī daudz ko citu. Nevar taču būt, ka šajā apbrīnojamajā sistēmā, kas mūs nodrošina ar visu, būtu aizmirsts par mūsu slimību dziedināšanu un ciešanu mazināšanu.
Tātad mēs redzam, ka ārstēšana ar augiem it tik sena, cik vien tālu sniedzas cilvēka atmiņa. Visus šos gadsimtus ārstēšana ar augiem ir lietota un slavināta, un daudzos vēstures posmos tā ir bijusi galvenais un gandrīz vienīgais dziedināšanas veids.
Ārstēšanas metodei, par kuru šodien stāstīšu, ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar citām metodēm.
Pirmkārt. Visi līdzekļi ir pagatavoti no brīnišķīgiem savvaļas augu ziediem, neviens no šiem augiem nav indīgs vai kaitīgs, lai cik daudz tos lietotu.
Otrkārt. Tie ir tikai 38, tātad atrast piemēroto līdzekli ir vieglāk, nekā tad, ja to ir ļoti daudz. Treškārt. Izvēlēties nepieciešamo līdzekli ir tik vienkārši, ka lielākā daļa cilvēku to spēj apgūt. Ceturtkārt. Izmantojot līdzekļus ārstēšanā, iegūti brīnišķīgi rezultāti, kas pārspējuši ne tikai to cilvēku cerības, kas šo ārstniecības metodi izmanto, bet arī to pacientu cerības, kas tikuši izārstēti.
Šie augi daudzkārt ir palīdzējuši atveseļoties arī tajos gadījumos, kad visas citas izmēģinātās ārstēšanas metodes cietušas neveiksmi.
Un tagad, kad esmu nedaudz pastāstījis, cik sena un slavena ir šī apbrīnojamā Dziedināšanas Māksla ar augu valsts līdzekļiem, pievērsīšos šī vakara galvenajai tēmai.
Šodienas lekcijai ir divi galvenie uzdevumi.
Pirmkārt. Iepazīstināt jūs ar jaunu ārstniecības metodi, kurā izmanto augus.
Otrkārt. Cik vien iespējams, mazināt bailes no slimībām, kādas var piemeklēt ikvienu no mums.
Lai ari pirmie no 38 ārstniecības līdzekļiem, par kuriem šodien runāju, atklāti tikai pirms dažiem gadiem, ir apstiprināts, ka tiem piemīt apbrīnojamas dziedināšanas spējas, tas ir pierādīts ne tikai Anglijā, ne tikai Eiropā, bet arī tādās tālās zemēs kā Indija, Austrālija, Jaunzēlande, Amerika u. c.
Šai ārstniecības metodei ir raksturīgi divi būtiski aspekti.
Pirmkārt. Visi līdzekļi ir pagatavoti no skaistiem savvaļas augiem; neviens no tiem nav indīgs vai kaitīgs.
Otrkārt. Nav nepieciešama medicīniska izglītība, lai izprastu to lietošanu; tā ir tik vienkārša, ka šos augus var izmantot ikvienā ģimenē.
Padomāsim, ko tas nozīmē. Gandrīz katrā pilsētā vai ciematā ir cilvēki, kuri vēlas palīdzēt citiem atveseļoties un mazināt ciešanas, taču apstākļu sagadīšanās dēļ viņi nav kļuvuši par ārstiem vai medmāsām vai nejūtas tik stipri, lai piepildītu savas vēlmes un īstenotu savu misiju.
Šie augi sniedz viņiem iespēju ārstēt savas ģimenes, draugus un visus apkārtējos.
Līdztekus savai pamatprofesijai ar šo augu palīdzību viņi brīvajā laikā var darīt labu, kā to daudzi jau dara. Daži ir pat atstājuši savu pamatnodarbošanos, lai visu savu laiku veltītu šim ārstēšanas veidam.
Teiktais nozīmē, ka ir piepildījies šo cilvēku sen lolotais mērķis un sapnis mazināt citu ciešanas – vai tas būtu tikai ģimenē, vai arī daudz plašāk.
Vēlos atkārtoti uzsvērt, ka nav nepieciešamas medicīniskas zināšanas, lai ārstētu ar šiem augiem, nav pat jāzina slimības vai kaites nosaukums. Būtiska nav slimība, bet gan pacients. Nav svarīgi, no kā pacients cieš. Nav svarīga slimība, jo viena un tā pati kaite dažādos cilvēkos var izraisīt atšķirīgu rezultātu.
Ja visi cilvēki vienmēr vienādi reaģētu uz slimību, to būtu viegli noteikt, bet tā tas nav. Šī iemesla dēļ bieži vien medicīnā ir grūti nosaukt vārdā to, no kā pacients cieš.
Tātad nav svarīga slimība, svarīgs ir pacients un veids, kā viņš reaģē uz slimību, – tā ir dziedināšanas atslēga.
Katram mums ir savs raksturs. To veido mūsu simpātijas, antipātijas, idejas, domas, vēlmes, ambīcijas, saziņas veids ar citiem utt.
Tātad raksturs nav mūsu miesa, bet gan prāts, un prāts ir mūsu vissmalkākā un jūtīgākā daļa. Tāpēc nebrīnīsimies, ka prāts un tā dažādā nostāja būs pirmie, kas parādīs slimības simptomus. Savas jūtības dēļ tas būs daudz labāks pavadonis slimības ārstēšanā nekā tikai paļaušanās uz ķermeni.
Pārmaiņas prāta nostājā ļaus mums precīzi izvēlēties nepieciešamo līdzekli, kamēr ķermenis, iespējams, vēl nemaz nebūs reaģējis uz slimību.
Tagad pievērsīsim uzmanību dažiem veidiem, kā viena un tā pati kaite var izpausties cilvēkā.
Mēs zinām, ka viena un tā pati slimība cilvēkiem var izsaukt dažādas emocijas. Kad Toms sirgst ar masalām, viņš kļūst aizkaitināts, Silvija turpretim kļūst klusa un miegaina, Džims grib, lai viņu aprūpē, mazais Pīters kļūst par bailīgu nervu kamoliņu, un Brunis vēlas, lai neviens viņu netraucē utt.
Tātad, ja slimība mūs ietekmē tik dažādi, pilnīgi noteikti nav jēgas ārstēt tikai slimību vien. Labāk ir ārstēt Tomu, Silviju, Džimu, Pīteru un Brūni un panākt, lai viņi atkal justos labi, un – ardievu, masalas!
Ar to vēlos pateikt, ka ne jau masalas ir tās, kas parādīs ārstēšanās veidu, bet gan slimnieka pašsajūta. Tā ir visjūtīgākais gids, kas rāda konkrētajam pacientam nepieciešamo.
Tieši tāpat kā pašsajūta slimības gadījumā parāda piemērotos ārstniecības līdzekļus, tā arī brīdina par slimības tuvošanos un palīdz to novērst.
Mazais Tomiņš no skolas pārnāk vairāk noguris nekā parasti, miegains vai aizkaitināts, vai arī vēlas, lai viņam pievērš uzmanību, vai, tieši otrādi, lai viņu liek mierā utt. Mēs teiktu, ka viņš nav „īsti savā ādā”. Tad laipnie kaimiņi, ienākuši ciemos, piebilstu: „Tomiņš būs slims, pagaidiet tik!” Bet kāpēc gaidīt? Ja Tomu ārstēs atbilstoši viņa pašsajūtai, viņš jau pavisam drīz atkal būs viņš pats, un slimība, lai arī kāda būtu viņam draudējusi, lielākoties tā arī neparādīsies. Ja ari Toms saslims, tad tā būs daudz vieglāka, gandrīz nepamanāma.
Un tieši tāpat ir ar katru no mums: gandrīz pirms katras saslimšanas parasti ir laiks, kad jūtamies neveseli vai mazliet saguruši; šajā laikā nepieciešams uzlabot mūsu stāvokli, atpūsties un nepieļaut tā pasliktināšanos.
Profilakse ir labāka nekā ārstēšana. Šie ārstniecības līdzekļi brīnišķīgi palīdz mums justies labi un pasargā mūs no nepatīkamā.
Tik daudz par saslimšanas sākumstadiju.
Tagad pievērsīsimies tiem, kas slimo jau ilgāku laiku, varbūt pat jau ļoti ilgi. Arī šādos gadījumos ir cerības mazināt ciešanas un izveseļoties. Nekad neļaujiet nevienam zaudēt cerības atveseļoties!
Tāpat nepieļaujiet, ka pacients izbīstas no slimības nosaukuma; galu galā – kāda nozīme ir nosaukumam? Nav neārstējamu slimību! To var apliecināt visi tie, kas cietuši un atlabuši no slimībām, kuru nosaukumi šausmina un rada bailes. Ja tas ir izdevies dažiem pacientiem, kāpēc lai tas neizdotos arī citiem? Nereti nepieciešams daudz mazāk laika, lai izārstētu tā saucamo briesmīgo slimību nekā daudz vieglāku slimību. Tas vairāk atkarīgs no indivīda, nevis no slimības.
Ārstēšanas princips šādos gadījumos ir tieši tāds pats, kā ārstējot īslaicīgas, vieglas slimības vai tādas, kas ir tikai draudējušas. Arī šādu ilgstošu slimību gadījumā mums vēl joprojām ir palicis mūsu raksturs, mūsu vēlmes, cerības, idejas, simpātijas, antipātijas utt.
Tātad nav nepieciešams nekas, vienīgi jānovēro, kā slimība ir ietekmējusi pacientu: vai tā ir nomāktība, vai
varbūt pacientam trūkst cerību atlabt, varbūt viņam ir bail, ka kļūs sliktāk, varbūt viņš kļuvis aizkaitināms vai ilgojas pēc sabiedrības, vai varbūt vēlas būt viens utt. Piemēroto ārstniecības līdzekli vai līdzekļus izvēlieties atbilstoši pacienta pašsajūtai.
Arī šādos gadījumos varam brīnišķīgā kārtā novērot, ka slimība – tāpat kā tad, kad tā vēl tikai draud, – pazudīs, ja panāksim, lai pacients justos labi, lai viņš atkal būtu „savā ādā”. Tātad, ja cilvēks ilgstoši slimo, palīdzēsim viņam pārvarēt dažādus negatīvos emocionālos stāvokļus – nomāktību, bailes u. c. Kad pacients iekšēji jutīsies labāk, kad viņš atkal būs viņš pats, slimība pazudīs, lai kāda tā nebūtu.
Taču ir arī vēl cita, diezgan atšķirīga cilvēku grupa – tie, kas nav slimi šī vārda tiešajā nozīmē, taču gandrīz vienmēr nejūtas īsti labi. Iespējams, tā nav nopietna kaite, taču pietiekama, lai dzīvi laiku pa laikam padarītu par smagu nastu. Šie cilvēki būtu ļoti pateicīgi, ja varētu no sliktās pašsajūtas atbrīvoties. Lielākoties viņi jau ir izmēģinājuši dažādas terapijas, taču nav spējuši tikt no šīm kaitēm vaļā.
Šādu cilvēku vidū ir daudzi, kas bieži cieš no galvassāpēm, citi bieži saaukstējas, daži cieš no katara, reimatisma vai gremošanas traucējumiem, acu pārpūles, astmas, viegliem sirds ritma traucējumiem vai bezmiega u. c. kaitēm.
Cik liels prieks ir atbrīvot šos cilvēkus no ciešanām! It īpaši tos, kas jau samierinājušies, ka ar tām būs jāsadzīvo visu mūžu, vai tos, kas baidījās, ka viņu stāvoklis ar laiku varētu vēl pasliktināties. Šādos gadījumos iespējams palīdzēt, un ļoti bieži stāvokļa uzlabošanās novērojama jau pavisam drīz pēc terapijas sākšanas.
Visbeidzot, vēl viena cilvēku grupa – tie, kam klājas diezgan labi. Viņi ir stipri un veseli, taču arī viņiem ir savas grūtības.
Šādiem cilvēkiem darbs vai viņu dzīves loma šķiet grūta, jo viņi pārlieku baiļojas kļūdīties vai arī ir pārāk aizrautīgi, saspringuši un ātri nogurst. Šajā grupā ir cilvēki, kas baidās no neizdošanās un iedomājas, ka nav tik spējīgi kā citi, nespēj pieņemt lēmumu, baidās, ka ar viņu tuviniekiem atgadīsies kaut kas nelāgs, vienmēr gaida sliktāko, pat bez iemesla, ir pārāk aktīvi un nespēj rast mieru, ir pārāk jūtīgi, kautrīgi un nervozi utt. Visi šie stāvokļi, ko nevar nosaukt par slimību, dara cilvēkus nelaimīgus un raižpilnus. Arī šie stāvokļi ir koriģējami, un cilvēku dzīvē var atkal atgriezties prieks.
Tā, lūk, mēs redzam, cik liels ir īsto augu dziedinošais spēks. Tie spēj mūs ne tikai spēcināt un pasargāt no saslimšanas, ne tikai apturēt draudošo slimību, atbrīvot no ciešanām un izārstēt no slimībām, bet palīdz atgūt iekšējo mieru, laimi un dzīvesprieku arī tajos gadījumos, kad ar veselību viss, šķiet, ir kārtībā.
Vēlreiz vēlos pavisam skaidri uzsvērt – vai tas būtu nogurums, slikta pašsajūta, slimību profilakse, akūta vai ilgstoša slimība – ir tikai viens princips: ĀRSTĒ PACIENTU! Ārstējiet pacientu, ievērojot viņa pašsajūtu, raksturu un individualitāti, un jūs būsiet uz pareizā ceļa!
Padomājiet, cik priecīgi būs tie, kas vēlas un var palīdzēt slimajiem un arī tiem, ko modernā medicīna vairs nespēj izārstēt. Šie līdzekļi cilvēkiem palīdz dziedināt savus tuvākos.
Padomājiet, cik ļoti mainās mūsu dzīves uztvere, ja esam brīvi no bailēm un mūsos mājo cerība.
Šī dziedināšanas metode radīta, publicēta un brīvi pieejama visiem cilvēkiem, lai ikviens varētu palīdzēt sev slimībā un lai būtu vesels un spēcīgs. Nav nepieciešama zinātne, tikai nedaudz zināšanu, empātijas un spējas izprast cilvēka būtību – tas, kas piemīt gandrīz ikvienam no mums.
Ārstniecības līdzekļi
Šovakar nav tik daudz laika, lai iepazīstinātu jūs ar visiem 38 ārstniecības līdzekļiem. Un tas arī nav nepieciešams, jo, saprotot principu, kā lietot trīs vai četrus no tiem, jūs pratīsiet lietot visus.
Aplūkosim līdzekļus pret BAILĒM. Nav nozīmes, vai tās būtu cilvēkam, kas cietis nelaimes gadījumā, pēkšņi saslimis vai jau ilgstoši slimojis, vai arī cilvēkam, kas jūtas labi. Ja ir bailes, vajadzētu lietot kādu no līdzekļiem, kas palīdz tās pārvarēt.
Protams, vienlaicīgi varētu būt nepieciešami arī citi līdzekļi, jo pacientam bez bailēm varētu būt arī citas negatīvas emocijas. Tādos gadījumos līdzekļus kombinē, ņemot vērā pacienta pašsajūtu katrā atsevišķā gadījumā.
Bailes ir ļoti izplatītas. Ne tikai slimnieki, bet arī tie, kas jūtas labi, cieš no to dažādajiem veidiem. Šie līdzekļi palīdz mums atbrīvoties no smagās nastas, ko saucam par bailēm, lai kādas tās arī nebūtu.
Ir pieci baiļu veidi, un līdz ar to ir arī pieci līdzekļi -katram baiļu veidam viens.
Pirmais baiļu veids: galējas bailes, kas līdzinās šausmām vai panikai. Šādas bailes izjūt pacients vai apkārtējie, ja stāvoklis ir ļoti nopietns. Ārstniecības līdzekli, kas pagatavots no sīka auga – naudiņu saulrozītes, lietojiet pēkšņas saslimšanas gadījumā, ciešot negadījumā, ārkārtas stāvoklī vai tad, kad draud briesmas.
Naudiņu saulrozīte ir brīnišķīgs augs ar koši dzelteniem ziediem. Tā aug kalnu nogāzēs, bieži vien tur, kur ir akmeņaina vai klinšaina augsne, kultivēts šis augs sastopams akmeņdārzos. Ārstēšanas līdzekļa gatavošanai vienmēr izvēlieties tos augus, kas aug savā dabiskajā vidē.
Šis līdzeklis ir palīdzējis sasniegt brīnišķīgus rezultātus, daudzos ārkārtas gadījumos pacienta stāvoklis uzlabojās jau dažu minūšu vai stundu laikā.
Saulrozītes atslēgvārdi ir panika, šausmas, ārkārtēji kritisks stāvoklis vai briesmas.
Otrs baiļu veids ir biežāk izplatīts: tās ir bailes, ar kurām sastopamies ikdienas dzīvē.
Daudzi cieš no ikdienas bailēm, piemēram, tās ir bailes no nelaimes gadījumiem, no slimībām, no veselības stāvokļa pasliktināšanās, no tumsas, no vienatnes, no zagļiem, ugunsgrēka, nabadzības, dzīvniekiem, citiem cilvēkiem utt. Tās ir pamatotas vai nepamatotas bailes no konkrētām lietām.
Līdzeklis pret šī veida bailēm tiek gatavots no brīnišķīga auga, ko sauc par lāsaino pērtiķmutīti un kas smaržo līdzīgi muskusam. Tas aug tīrās upēs un strautos, un to krastos.
Trešā veida bailes ir bailes no lietām, kam nevar rast izskaidrojamu. Šķiet, ka notiks kaut kas briesmīgs, taču nav ne jausmas, kas tas varētu būt.
Šī veida bailes, kam nevar rast iemeslu, tomēr ir reālas un neļauj pacientam justies labi, iespējams pārvarēt ar līdzekli, kas pagatavots no apses un jau daudziem ir sniedzis brīnišķīgu palīdzību.
Ceturtā veida bailes ir bailes no tā, ka prāts nespēs izturēt pārpūli un pārlieku lielu sasprindzinājumu. Tas ir, piemēram, gadījumos, kad mūs pārņem impulsi darīt lietas, par kurām parasti nevajadzētu domāt vai pat uz brīdi iedomāties.
Līdzekli pret šāda veida bailēm gatavo no Kaukāza plūmes, kas aug lauku māju dzīvžogos. Tas aizdzen visas sliktās domas un sniedz cietējam garīgu stiprinājumu un pašpaļāvību.
Visbeidzot, piektā veida bailes ir bailes, ko izjūtam par citiem, it īpaši par saviem tuvākajiem.
Tad, ja viņi mājās nepārrodas laikā, mēs baiļojamies, ka tik viņiem nav atgadījusies kāda nelaime. Kad mūsu tuvinieki dodas atvaļinājumā, mēs baidāmies, ka viņus var piemeklēt liela nelaime. Nereti pēc slimībām var rasties komplikācijas, tāpēc mēs baiļojamies arī pat par tiem, kas nav nopietni slimi. Vienmēr baidāmies, ka notiks vissliktākais, vienmēr iztēlojamies, ka atgadīsies kas nelāgs.
Līdzeklis, kas pagatavots no sārtās zirgkastaņas ziediem, pavisam ātri izkliedēs šāda veida bailes un palīdzēs domāt pozitīvi.
Iepriekš raksturotās piecu veidu bailes ir ļoti atšķirīgas, tās nav iespējams sajaukt. Bailes ir gandrīz biežāk sastopamais stāvoklis, no kura vēlamies atbrīvoties. Lai tās pārvarētu, neatkarīgi no to veida, ir nepieciešams lietot tikai vienu vai vairākus no šiem ārstniecības līdzekļiem.
Pārējie šajā ārstniecības metodē izmantotie līdzekļi palīdzēs pārvarēt visus citus iespējamos emocionālos stāvokļus. Šeit atradīsiet piemērotus līdzekļus tiem, kas cieš no nenoteiktības, nekad nezinot, ko viņi vēlas vai kas viņiem būtu labākais; tiem, kas cieš no vientulības vai depresijas, vai arī ir pārāk jūtīgi utt.
Mēs varam viegli un bez liekām pūlēm piemeklēt pacientam atbilstošo ārstniecības līdzekli vai līdzekļus.
Vēlreiz vēlos uzsvērt būtiskāko: lai cik brīnumaini tas arī nešķistu, atbrīvojiet savu pacientu no nevēlamā stāvokļa vai stāvokļiem, kā to paredz šī dziedināšanas metode, un viņam kļūs labāk.
Veselība paša rokās Par slimību pateisajiem cēloņiem un ārstēšanu Edvards Bahs grāmatas fragmenti
