Katra jūsu būtības daļa ir pilnīga, nevainojama un vesela, un jūsu apetīte nav izņēmums. Jūsu kāre pēc ēdiena un reizēm rijīgā apetīte nenozīmē, ka ar jums kaut kas nav kārtībā vai ka jūs esat kaut kādā ziņā vājš. Tas parāda, ka jūsu apetīte darbojas tieši tā, kā paredzēts.
Viss mūsu ķermenis, tai skaitā apetīte, atspoguļo, cik lielā mērā mēs esam apmierināti ar dzīvi. Apetīte ir kā lidmašīnas kontrolpanelis, uz kura deg brīdinājums, ja garīgā un emocionālā degviela ir tuvu izsīkumam. Bet bads ir kā sarkanā gaisma, kas signalizē: man nepieciešams vairāk sirdsmiera!
Dzīvnieki lieko svaru uzņem, kad gatavojas ziemas guļai. Cilvēki ar lieko svaru ir garīgā „ziemas guļā” un, it kā aizvēruši acis, neredz savu patieso potenciālu. Liekais svars kalpo kā dzīvžogs, kurš aizsargā no iedomātām briesmām un trūkuma pasaulē, kas patiesībā ir pilna drošības un pārpilnības. Ir laiks mosties no smagās, apnikušās un apgrūtinošās liekā svara un pārēšanās „ziemas guļas”. Ja jūs iznāksit dienas gaismā no tumšās ziemas alas, piedzīvosit savu patieso mūžīgā pavasara stāvokli, kurā netrūkst radošuma, veiksmes un enerģijas!
Iespējams, jau iepriekš esat mēģinājis nosist savu apetīti ar dažādām metodēm – diētām, pulverīšiem un tabletēm – un atklājāt, ka šī pieeja ilgtermiņā neder. Patiesībā ir nepieciešams izdziedināt nerimstošo apetīti ar jūsu paša iekšējā spēka resursiem. Tā nav sagadīšanās ka jūs kārojat noteiktu ēdienu noteiktā brīdi; mēs kārojam ēdienu, kas dotu sirdsmieru. Kāres rodas divu iemeslu dēļ: vēlme justies emocionāli labāk vai vajadzība mainīt enerģijas līmeni. Mēs vēlamies justies vai nu sparīgāki, vai arī mierīgāki. Vēlamies vairāk drošības un pašapziņas. Vēlamies būt mazāk dusmīgi vai mazāk nobijušies.
Visas radības tiecas piepildīt savas pamatvajadzības pēc ēdiena, ūdens, atpūtas, pajumtes un sirdsmiera – ja kāda no tām ir ne-piepildīta, ķermenis dod signālu, ka situācija jālabo. Process, kad fiziskajā ķermenī, dvēselē un prātā uzturam komfortablu, veselīgu līdzsvaru, saucas homeostāze.
Homeostāzes indikators ziņo, kad uzvilkt jaku, ja ir auksti, padzerties, kad esi izslāpis, un iet gulēt, kad esi noguris. Kad zudis sirdsmiers, iekšējās sajūtas virza jūs uz tādu darbību, kas labotu neērto vai pat mokošo situāciju. Ja jūs nekā nereaģējat, rodas negatīvas emocijas, piemēram, depresija. Neraugoties uz to, jūsu ķermenis cenšas uzturēt homeostāzi, tāpēc izmēģina citu piegājienu. Jūsu apetīte atceras ēdienus, kuri radīs nepieciešamās emocijas vai enerģijas līmeni, kas uz laiku ļaus atgūt sirdsmieru.
Katram ēdienam, pēc kā jums kārojas, piemīt garastāvokli vai enerģiju mainošas īpašības, un tas ļauj jums atgriezties īslaicīgā homeostāzē. Būtībā ķermeņa dabīgā inteliģence ir pārsteidzoša.
Iekšējās sajūtas
Mūsu kuņģis ir emociju centrs ķermenī. Bailes, patīkamu satraukumu, dusmas un mīlestību mēs jūtam ķermeņa vidusdaļā. Jūs noteikti esat piedzīvojis:
♦ priecīga satraukuma radītu „tauriņu” sajūtu vēderā;
♦ pazaudētu apetīti iemīlēšanās dēļ;
♦ intuīcijas „ziņojumu” kā noteiktu sajūtu kuņģī;
♦ kamolu vēderā, kad jutāties satraukts vai nobijies;
♦ sliktu dūšu vai vēdersāpes, kad bijāt uztraucies;
♦ izsalkuma sajūtu, kad jutāties vientuļš, garlaikots vai satraukts;
♦ sajūtu, kad jutāties slims aiz raizēm;
♦ nespēju „norit” vai „sagremot” kādu nepatīkamu situāciju;
♦ kāda centienus jums „iebarot” melus;
♦ ka bijāt „izsalcis” pēc uzmanības vai mīlestības;
♦ sajūtu, ka jums kāds ir „līdz kaklam”.
Mūsu intuīcija jeb iekšējā sajūta mūs virza un vada. Kuņģis ir saikne starp Visuma saprātu un mūsu Zemes pieredzi, un šai iekšējai balsij piemīt miljons gadu viedums, ko esam mantojuši no saviem alu senčiem. Tā mums saka priekšā, vai rīkojamies cienīgi, kādu karjeras ceļu izvēlamies, kādu māju pērkam, kuru cilvēku apprecam un tā tālāk.
Kad ieklausāmies savās iekšējās sajūtās, vienmēr tiekam atalgoti ar sirdsmieru. Kad iekšējās sajūtas norādījumi šķiet biedējoši („Man pārāk bail piepildīt savu sapņu karjeru, jo baidos no neveiksmes!”), mēs slāpējam savu iekšējo balsi, burtiski aplejot to ar ēdienu vai alkoholu.
Man bija 22 gadi, kad pirmoreiz piedzīvoju šo fenomenu. Biju jauna māmiņa, laulība bija emocionāli un finansiāli izjukusi, ar pūlēm varējām nomaksāt īri un pabarot dēlus. Mēs ar vīru visu laiku strīdējāmies, jo bijām satraukti un nobijušies. Un katru dienu pastnieks atnesa sūtījumus par kavētiem maksājumiem.
Mans vīrs bija baiļu iemiesojums, un vienas no viņa vislielākajām raizēm bija, ka pametīšu viņu cita vīrieša dēļ. Cīnoties ar savām bailēm, viņš mani regulāri „baroja” ar negatīvām sarunām, sakot, ka esmu resna, neglīta, stulba, nevērtīga un ka neviens cits vīrietis mani negribēs, it īpaši ar diviem bērniem. To viņš man stāstīja tik bieži, ka es galu galā tam noticēju. Šie meli mani nohipnotizēja un pārliecināja, ka neesmu pelnījusi neko labāku.
Tomēr mani nepameta mans iekšējais redzējums par dzīvi, par to, kādai tai vajadzētu būt. Kā filmas kadrus iztēlē redzēju savu tēlu: gaišu un brīvu garu. Nomoda sapnī es sevi redzēju kā psihoterapeiti un rakstnieci ar veselīgu, slaidu un vingru ķermeni, kas dzīvo mājā pie ūdens. Tagad es zinu, ka tas bija Dievs, kas ar mani runāja caur manām iekšējām izjūtām.
Kad vien es sev ļāvu šo sapni apzināties, es izjutu milzīgas bailes! Stāstīju par to vīram un pacietu viņa izsmieklu – kā gan es, neizglītota mājsaimniece ar ģimenes ikdienas ienākumiem, bez naudas un pilnībā bez pašapziņas, varētu jebkad iedomāties tik dižena mērķa piepildīšanos? Šī iekšējā vīzija mani biedēja, jo es neticēju, ka esmu pelnījusi kaut ko labu – citi cilvēki gan, tikai ne es. Un mana iekšējā balss mani biedēja.
Vistiešākais veids, kā ar šādām bailēm tikt galā, ir uzticēties savai iekšējai balsij un sekot tās norādēm, bet es vispirms izvēlējos neproduktīvo alternatīvu apklusināt to ar pārēšanos. Es tai burtiski gāzu virsū ēdienu, kļuvu arvien resnāka un šo apaļumu izmantoju kā papildu apstiprinājumu tam, ka neesmu tā vērta, lai sasniegtu savus mērķus.
Ar laiku manas neveiksmes un dvēseles sāpes padarīja mani tik pazemīgu, ka es atzinu: „Es nesaprotu, ko daru!” Kad es beidzot padevos un uzticēju šo situāciju Dievam, sāku uzticēties arī savai iekšējai izjūtai. Es ieklausījos norādījumos, kas nāca „no iekšienes”, un atļāvu sev tiem noticēt. Es ticēju, ka Dievs man nebūtu uzticējis misiju, nenodrošinot mani ar pietiekamu talantu, radošumu un drosmi, lai to īstenotu.
Tas bija vislabākais lēmums manā dzīvē. Es beidzot sapratu, ka ikreiz, kad dzīvē kaut kas ir nogājis greizi, tas noticis tāpēc, ka nebiju ieklausījusies savā iekšējā balsī. Tādos brīžos es zaudēju sirdsmieru, toties izjutu intensīvu kāri pēc kāda noteikta ēdiena un – pārēdos. Un tā tas kļuva par apburto loku.
Taču tad, kad sāku ieklausīties savā iekšējā balsī, „saņēmu skaidras norādes, kā piepildīt savu sapni. Es iestājos augstskolā» sāku rakstīt un uzturēju skaidru un koncentrētu vīziju par saviem sapņiem. Mana iekšējā balss vadīja mani cauri kavēkļiem un izaicinājumiem. Ar cītīgu darbu un lūgšanām es kļuvu par personu, ko tik daudz reižu biju skatījusi iztēlē – psihoterapeite un pieprasītu grāmatu autore, kas regulāri uzstājas arī nacionālajā televīzijā.
Visas manas vajadzības un vēlmes ir apmierinātas, jo es tagad skaidri zinu, ka esmu pelnījusi labāko. Jūs arī esat pelnījis vislabāko. Mēs visi esam pelnījuši vislabāko!
Nav iespējams kļūdīties, sekojot savai iekšējai balsij. Tā mēs piepildām savu dievišķo sūtību, kas gala rezultātā palīdz citiem cilvēkiem, īpaši mūsu tuviniekiem. Mums nav iemesla pārēsties, kad mūsu prāts ir rāms un mierīgs. Sekojiet savai iekšējai balsij, un jūsu dzīvē notiks brīnumi!
Laiks dziedināšanai
Ja esat jau saskāries ar liekā svara problēmu un diētām, tad noteikti labāk par jebkuru zināt, kā tievēt. Ēst mazāk tauku un vairāk vingrot – tas nav nekāds jaunums. Tomēr iemesls tam, kāpēc pašreiz amerikāņi ir apaļāki nekā jebkad, ir pārāk aktīva ēstgriba. Ja mēs visu laiku nebūtu izsalkuši, nebūtu liekā svara problēmas.
Kad sapratīsit, kādēļ jūs kārojat pēc kāda noteikta ēdiena, kāre mazināsies vai izzudīs pavisam. Jūs jutīsit, ka labāk kontrolējat ēdiena izvēli. Cepumu paciņas vietā, kuru būtu apēdis visu, jūs spēsit izvēlēties, vai apēst vienu, divus cepumus vai vispār nevienu.
Jūs arī uzzināsit par manis izstrādāto metodi, kā skaidrot kāri pēc noteikta ēdiena. Tiklīdz jūs iemācīsities savas ēšanas kāres izprast, tās vairs nevaldīs pār jums.
Ēdienkāres murgs
Ēdienkāres izskaidrošana notiek līdzīgi kā sliktu sapņu tulkošana. Proti, murgiem un ēšanas kārei ir daudz kopīga. Mūs māc slikti sapņi, kad mēs izvairāmies skatīties acīs bailēm, nepatīkamām domām vai sajūtām. Ēdienkāre arī ziņo par neatrisinātām emocijām.
Metodes, kā tikt vaļā no murgiem un no ēšanas kāres, ir identiskas. Pirmā metode – aci pret aci lūkoties uz iemeslu, kas izraisījis neapmierinātību ar darbu, finansēm, draugiem, mīlestību, ģimeni, veselību vai ko citu. Tomēr dažreiz dzīves satricinājuma iemesls uzreiz nav viegli ieraugāms. Bieži vien mēs neesam gatavi atzīt patiesību, kas norāda uz pretrunīgām jūtām un uzskatiem, kuri savukārt traucē mums veikt pārmaiņas, kas dotu sirdsmieru.
Šajos gadījumos visprātīgākais ir slikto sapni vai ēdienkāri iztulkot jeb it kā pieiet pie spoguļa – tas ļauj acumirklī atpazīt patieso cēloni jūsu emocionālajam diskomfortam vai sāpēm. Kad esat noskaidrojis cēloni, jūs varat attiecīgi rīkoties un nepatīkamo pagātni palaist vaļā.
Sapņu tulkošana tiek studēta no Freida laikiem, un lielākā daļa terapeitu, arī es, regulāri savā praksē iekļauj šo ārstēšanas veidu. Tas palīdz terapeitam un klientam tikt cauri emocionālajai aizsardzībai un ātri saprast dziļi iesakņojušos problēmu, kuras dēļ radušies neveselīgie ieradumi.
Pirms daudziem gadiem, kad sāku tulkot ēdienkāres, es pamanīju, ka uz šiem skaidrojumiem var paļauties daudz vairāk nekā uz tiem, kuri saistīti ar sapņiem, jo eksistē mazāk mainīgo simbola. Sapņu tulkošanā terapeitam jāiztausta, ko daudzie un dažādie simboli sapņotājam nozīmē. Ūdens, krāsas, celtnes, pārvietošanās līdzekļi un cilvēki ir izplatīti sapņu tēli, kam atkarībā no indivīda var būt pavisam atšķirīgas nozīmes un svarīguma pakāpe.
Ar ēdienkārēm ir vieglāk – katra ēdiena nozīme ir konsekventa Piemēram, skaidrojums, ko nozīmē kāre pēc kraukšķīgā zemes riekstu sviesta, nemainās. Šī kāre gandrīz vienmēr ziņo par cilvēku, kurš ir stresā, dusmīgs vai sašutis un kuram nepieciešama izklaide un atpūta.
Katrs ēdiens atbilst attiecīgam noskaņojumam. Ikreiz, kad jūsu apetīte kļūst nekontrolējama, tas notiek tāpēc, ka vēlaties just vairāk enerģijas, justies brīvāks vai uzlabot garastāvokli. Intuitīvā līmenī mūsu kāres rodas tieši pēc tā ēdiena, kas spēj sniegt vēlamo efektu.
Arī citi pētnieki ir studējuši sakarību starp garastāvokli un ēšanas kāri, un viņu pētījumi apstiprina manus secinājumus, ka ir iespējams precīzi noteikt emocionālo problēmu tikai pēc tā, kādu ēdienu izvēlaties.
Piemēram, Britu Kolumbijas štata universitātes profesors filozofijas doktors Bernards Līmans 200 cilvēkiem palūdza iztēlē izjust 22 dažādas emocijas, tai skaitā dusmas, garlaikošanos, depresiju, vientulību un prieku. Kad pētījuma dalībnieki iedomājās katru šo emociju, Dr. Līmans lūdza aprakstīt, kādu ēdienu viņiem tobrīd kārojas.
Rezultāti bija statistiski nozīmigi – citiem vārdiem sakot, pārāk zīmīgi, lai teiktu, ka tie ir nejauši. Dažādu cilvēku iztēlē uzburtie specifiskie ēdieni vienmēr atbilda katrai no emocijām. Tabula ilustrē dažus no Dr. Limana novērojumiem. Man šķiet interesanti, ka trauksme izraisa tik izteiktu kāri pēc uzkodām – gan veselīgām, gan neveselīgām – un mīlestība un laime dod priekšroku desertam (visticamāk, šokolādei, kaut gan pētījums to neprecizēja). Pamatojoties uz šo pētījumu, Dr. Līmans secināja: „Dažādas emocijas nepārprotami izraisa dažādas vēlmes.”
Fragments no Dorīnas Virtjū grāmatas “nePārvaramās ēdienkāres”
Foto Winkler+Noah
Ilustratore Elisa Macellari, ielu māksliniece Millo, tetovētājs Amanda Toy un kaligrāfs Nicolò Visioli
