Mēs sākam darba dzīvi, līdzinādamies baltai lapai, un tad pamazām piepildām to ar vērojumiem un pieredzi. Ņemiet šo pieredzi vērā, tomēr neaizmirstiet – būs situācijas, kurās agrākā gudrība vairs nederēs.
“Švinna velosipēds” bija divriteņu ražošanas nozares vadonis veselus simt gadus.
Edvards Švinns, velosipēdu ražotājs ceturtajā paaudzē, 1979. gadā pārņēma uzņēmuma vadības grožus savās rokās. Pēc trīspadsmit gadiem uzņēmums faktiski bija pagrimis; tā produkcijas īpatsvars velosipēdu tirgū bija samazinājies par 60 %.
Analīzes rezultāti liecināja, ka uzņēmumu lejupslīdes iemesls bija nevēlēšanās pielāgoties mūsdienu pasaules apstākļiem. Pat tad, kad jau skaidri iezīmējās uzņēmuma ekonomiskais vājums, Edvards Švinns atteicās no papildu finansējuma, kas nāktu no ārpuses. Tā kā “Švinna velosipēds” jau bija galvenais zīmols divriteņu tirgū, Edvards nevēlējās izdot līdzekļus, lai to uzturētu pircēju apziņā. Tā kā viņa uzņēmums bija no tiem, kas darījumos paļaujas uz rokasspiedienu un godīgumu, velosipēdu daļu piegādē Edvards turpināja paļauties uz agrāko ražotāju, kaut arī ilgtermiņā tas kaitēja viņa paša interesēm.
1992. gada sākumā kļuva skaidrs, ka “Švinna velosipēdam” draud bankrots. Bērni šo zīmolu gandrīz vairs nepazina. Un Ķīnas uzņēmums, kas līdz šim bija piegādājis divriteņu daļas, pats sāka ražot divriteņus, izmantojot līdzekļus, kas bija gūti, piegādājot produkciju “Svinnam”.
Togad “Švinna velosipēds” bankrotēja un visa šī rūpniecības nozare izslīdēja Švinnu dzimtai no rokām. Reiz, par to runādams, Edvards Švinns noteica: “Te nu mēs esam…” Un viņa radinieks atbildēja: “Te nu mēs esam – grāvī! Jo tu pie stūres biji aizsnaudies.”
Pētījums par finanšu menedžeriem liecina, ka deviņi no desmit jūtas īpaši saistīti ar to sektoru, kurā pirmoreiz guvuši panākumus. (Goltz, 1999)
Ph.D. Deivids Nīvens
