Cilvēks nevar palikt uz vietas – viņam jāiet vai nu uz priekšu, vai atpakaļ. Katram vispiemērotākais dzīves ceļš ir tas, kurā cilvēka ideālisms apvienojas ar viņa praktiskumu.
Pieņemsim, ka esat izvēlējies kļūt par komivojažieri (redakcijas piezīme: “Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem”). Jūs pūlaties visiem spēkiem, smagi strādājat, domājat un plānojat, tomēr negūstat panākumus. Ieklausieties sevī, un varbūt atklāsies, ka kopš bērnības esat gribējis mazu dārziņu un omulīgu māju, kur nodoties apcerei, baudīt mieru un reizēm uzgleznot kādu ainavu. Iespējams, šo bērnības vēlmi kļūt par zemnieku un mākslinieku esat pārmantojis no iepriekšējās dzīves vai arī kāds jūs uz to ir neatlaidīgi mudinājis. Iespējams, ka šī vēlme traucējusi jūsu nodomam kļūt par komivojažieri. Tad kāpēc lai jūs rīkotos pretēji savām jau esošajām slieksmēm?
Vairumam cilvēku dziļākā sirds vēlme veidojas vecumā no trim līdz divpadsmit gadiem, bet viņi to vēl skaidri neapzini Uzmanīgi pavērojiet sevi, lai saprastu, kādas vēlmes plūst zem jūsu daudzo iegribu straumēm. Šī dziļākā vēlme, kas jūsu dzīvē ir bijusi visu laiku un aicinājusi ieklausīties sevī, ir īstais panākumu sargeņģelis, kam jāseko.
Ja profesija nesniedz gandarījumu, tad tas nav jūsu īstais ceļš. Ja gribat sasniegt nepārtraukta miera un laimes ostu, sekojiet tam ceļam, ko jums iesaka sirds. Iedams nepareizā virzienā, cilvēks nevar būt laimīgs.
Vienlaikus domājiet praktiski un rīkojieties saskaņā ar veselo saprātu. Citādi var gadīties, ka cilvēks, kurš, sekojot savai sirdij, izvēlējies mākslinieka ceļu, veldzē slāpes pēc estētisma, taču nav pietiekami veiksmīgs, lai apmierinātu savas ģimenes fiziskās vajadzības.
Atcerieties, ka tad, ja ir vēlēšanās, vienmēr pastāv arī iespēja šo vēlmi īstenot. Iespējams, jūsu īstais ceļš ir kompromiss starp ideāliem un praktisko darbību. Piemēram, neatsakieties no vēlmes nodarboties ar dārzkopību, pat ja jums ir tikai mazs dārziņš pie mājas un katru dienu braucat uz pilsētas centru, lai pelnītu naudu. Ja iespējams, iekārtojiet māju laukos un pavadiet tur nedēļas nogales, smeļoties iekšējo mieru dārza darbos.
Labi nospēlējiet savu lomu dzīvē
Papildus tam, ka atklājat savus iedzimtos talantus un mācāties saprast, kā ar tiem pelnīt naudu, jums ik dienas jāpaveic kas tāds, lai izpildītu Visuma plānu, kura īstenošanai tikāt nosūtīts uz šo pasauli. Vairums cilvēku ir nelaimīgi, jo aizmirsusi saskaņot savus pasaulīgos, dzīves uzliktos pienākumus ar tiem, ko paredz Visuma plāns. Un tas paredz, ka dvēsele izjūt gandarījumu, savā laimes izjūtā ietverot arī centienus palīdzēt vistrūcīgākajiem, ļaujot arī viņiem kaut uz brīdi justies laimīgiem. Katru dienu centieties palīdzēt tiem, kuri cieš fiziski, psihiski vai garīgi, – tā, it kā jūs palīdzētu sev un savai ģimenei. Ja dzīvosiet nevis savtīgi, vairodams citu ciešanas, bet gan saskaņā ar Dieva likumiem, tad neatkarīgi no tā, cik neliela loma jums būs atvēlēta uz dzīves skatuves, zināsiet, ka esat to nospēlējis pareizi – tā, kā to paredzējis mūsu visu likteņu režisors. Lai cik neliela būtu jūsu loma, tā ir tikpat svarīga kā vislielākās lomas, lai uz dzīves skatuves iestudētā dvēseļu izrāde izdotos. Labāk pelnīt maz un būt ar to mierā, dzīvot vienkārši un iedzīvināt savus ideālus nekā saraust daudz naudas un dzīvot nemitīgās raizēs un nemierā.
Kā pārvarēt pārbaudījumus
Pārbaudījumu mērķis nav jūs iznīcināt, bet gan likt labāk novērtēt Dievu. Dievs šos pārbaudījumus neuzsūta – jūs pats tos izraisāt. Viss, kas jums jādara, – jāatmodina apzina no gara aprobežotības miega. Problēmas rodas no apzinātām vai neapzinātām darbībām jūsu pagātnē. Jums jāuzņemas atbildība par pārbaudījumiem, nekrītot mazvērtības kompleksos.
Sakiet: “Dievs, es zinu, ka Tu nāc. Es vēl redzēšu tumšajos mākoņos Tavu sudraba maliņu. Šajā bangainajā pārbaudījumu jūrā Tu esi polārzvaigzne, pēc kā vadās manas domas, kuras šobrīd ir kā no kursa nomaldījies kuģis.” Kāpēc gan jūs baidāties?
Atcerieties, ka neesat vīrietis vai sieviete – jūs esat nemirstīga būtne.
Tāpat kā Jēzus spēja paust savu mīlestību un smagā pārbaudījuma brīdī sacīt: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara,” -arī jums jāpiedod saviem grūtajiem pārbaudījumiem un jāsaka: “Mana dvēsele ir augšāmcēlusies. Mans spēks ir lielāks par visiem maniem pārbaudījumiem, jo es esmu Dieva bērns.” Tā jūsu garīgās spējas palielināsies, un jūsu izpratnes kauss būs pietiekami liels, lai tajā satilptu viss dievišķo zināšanu okeāns. Tad jūs būsiet patiesi laimīgs un dzīvosiet labklājībā.
Mana personiskā pieredze
Jau zēna gados biju aizrāvies ar filozofiju un reliģiju un nolēmu reiz dibināt pats savas skolas un iestādes, nevis strādāt kāda pakļautībā.
Ja es kļūtu par dzelzceļnieku, kā to bija iecerējusi mana ģimene, tā būtu liela kļūda. Es uzsāku dzīves ceļu ar bezgalīgu pārliecību, ka gūšu panākumus, un tā patiesi notika. Manus panākumus radīja stingra apņēmība un pārliecība par to, ka itin visā, ko daru mani vada Debesu Tēvs. Par saviem panākumiem varu pateikties Dieva klātbūtnei un radošai domāšanai – un tikai ļoti nelielā mērā cilvēciskai izglītībai. Virzoties uz mērķi, es mēģināju gūt panākumus dažādās jomās. Kad redzēju, ka man izdodas viss, ko vien uzsāku, es pilnībā veltīju sevi visnozīmīgākajai savas dzīves iecerei — garīgu organizāciju dibināšanai. Mana pirmā organizācija atradās nelielā māla būdiņā Kalkutā, un es tur strādāju kopā ar pāris domubiedriem. Tagad esmu izveidojis pilij līdzīgu skolu Indijā un brīnišķīgu mājvietu Amerikā un man ir tūkstošiem sekotāju. Es to stāstu ne tāpēc, lai dižotos, bet gan tāpēc, lai parādītu, ka iepriekš minētie ieteikumi nāk nevis no teorijām par to, kā gūt panākumus, bet no manas personiskās veiksmes pieredzes. Ja tāds vājš un necils cilvēks kā es spēj īstenot savas ieceres, lai kalpotu līdzcilvēkiem, jūs, kurš, iespējams, esat stiprāks, nekā sākumā biju es, noteikti spēsiet gūt panākumus, kas vairos arī citu cilvēku sasniegumus.
Paramhansa Yogananda
