Katrs darba devējs meklē uzticamus, cītīgus darbiniekus, kuri strādās ne tikai algas dēļ, bet interesēsies par uzņēmuma attīstību tikpat lielā mērā kā pats darba devējs. Darba devējam un darbiniekam ir kopīgs mērķis – tā uzņēmuma panākumi, kurā viņi strādā. Abi kalpo kopīgam mērķim.
Darba devēja atzinību var gūt, izturoties pret viņu laipni, izpildot viņa norādījumus un strādājot viņa labā vairāk par citiem darbiniekiem. Šādi varat iegūt arvien augstāku amatu un turpināt attīstīt savas radošās spējas, lai jūsu darba devējs justu, ka esat patiesi neaizstājams. Iespējams, ka jūsu darba devējs pat izteiks jums partnerības piedāvājumu.
Noteikti izpildiet sava tiešā priekšnieka pavēles, ja vien tās ir saprātīgas. Centieties iemantot viņa atzinību ar cītīgu, pārdomātu un ražīgu darbu, ar laipnību un pieklājību, kā arī paveicot daļu no viņa darba. Pret kaprīzu darba devēju jāizturas vēl laipnāk un pieklājīgāk, iekšēji norobežojoties no viņa straujās uzvedības. Meditācijas laikā koncentrējieties uz punktu starp uzacīm un sūtiet šādu vēstījumu: “Tēvs, nomierini manu darba devēju!”
Neatlaidība, radoša pieeja, pieskaņošanās neierobežotajam Dieva spēkam ikdienas meditācijā, godīgi uzņēmējdarbības paņēmieni, lojalitāte pret darba devēju, rūpes par uzņēmumu, kurā strādājat, kā par savu, saskaņošanās gan ar jūsu tiešo priekšnieku vai uzņēmuma īpašnieku, gan ar Dievu, jūsu kosmisko priekšnieku, – lūk, kas nepieciešams, lai gūtu atzinību gan no sava priekšnieka, gan no dievišķā darba devēja – Dieva.
Atcerieties, ka jūsu īstenais darba devējs ir Dievs. Viņš nolicis jūs kāda pakļautībā, lai jūs veiktu Viņa darbu. Tāpēc, lai cik necili būtu jūsu uzdevumi, veiciet tos ar rūpību un prieku, apzinoties, ka šādi iepriecināt Dievu. Ikviens, kurš strādā Dievam un respektē visus priekšniekus, kas uzņēmuma hierarhijā atrodas virs viņa, nevar ciest neveiksmi – šo cilvēku gaida nebeidzami panākumi.
Meditācijas laikā sakiet: “Tēvs, svētī mani, lai es spētu kalpojot dot vislielāko ieguldījumu savā darbavietā. Tēvs, svētī mani, lai es varētu iepriecināt savu darba devēju un visus, ar ko man ir darīšana.
Lai jūsu mērķis ir kalpošana citiem
Ja ar savu darbību un radošajām spējām pārliecināsiet darba devēju, ka varat palielināt viņa ienākumus, darba devējs pats būs ieinteresēts piedāvāt jums vislabāko amatu. Koncentrējiet savas domas uz radošajām spējām, nevis uz naudas pelnīšanu, un tad nauda būs jūsu kalps, nevis kungs.
Daudzi darbinieki vēlas ieņemt augstu amatu, taču aizmirst izkopt nepieciešamās īpašības: produktivitāti, radošu attieksmi, lojalitāti un nesavtīgu savtīgumu. Vēlme kāpt augstāk pa karjeras kāpnēm, palielinot uzņēmuma ienākumus, nav grēks, bet gan “nesavtīgs savtīgums”. Vērsiet savu “savtīgumu” uz nesavtīgu vēlmi palīdzēt darba devējam.
Atcerieties, ka rūpes par to, lai kļūtu arvien noderīgāks, ir visdrošākais veids, kā piesaistīt atzinību un panākumus. Neviens radošs uzņēmējs nespēj paveikt savu darbu viens pats, un gan lieli koncerni, gan mazi uzņēmumi visā pasaulē meklē godīgus, lojālus, uzticamus, enerģiskus un radošus darbiniekus.
Attīstiet savas radošās spējas
Jums katru dienu jādomā radoši un jāgūst attiecīgajā darbības jomā nepieciešamās zināšanas un pieredze. Radoša domāšana nozīmē to, ka jūs ik dienas vismaz uz pusstundu ieejat klusuma valstībā un koncentrējat prātu, lai izprastu, ka uzlabot savu veikumu, lai spētu darboties amatā, kas prasa lielāku atbildību.
Ja jūsu uzņēmumā pastāv karjeras izaugsmes iespējas, turpiniet izmantot savas radošās spējas darba devēja labā. Taču, ja jūsu darbs ir mehānisks un tam nav nākotnes, attīstiet savas radošās spējas tādā jomā, kas jūs saista, un tad centieties iegūt darbu šajā sfērā. Kad esat drošs, ka iegūsiet amatu jūs interesējošā uzņēmumā, atstājiet iepriekšējo darbu.
Izkopjot koncentrēšanās prasmi un radošo potenciālu, jūs sāksiet just patiku pret jebkura veida darbu, attīstīsiet savu veiktspēju un gūsiet panākumus jebkurā izvēlētajā jomā. Taču labāk ir ieguldīt savas radošās spējas tādā darbā, kas jūs instinktīvi saista, nevis tādā, par kuru interese jāmodina ar pūlēm.
Ja nevēlaties strādāt citu pakļautībā, jums jāiemācās būt gan darba devējam, gan darbiniekam. Jums jāizmanto savs radošais potenciāls, lai iegūtu pēc iespējas plašākas zināšanas un pieredzi jomā, kas saistīta ar kalpošanu citiem. Radoši lieciet lietā spēju koncentrēties, lai uzkrātu kapitālu savam biznesam, strādājot un aizņemoties naudu; veiciet uzkrājumus, dzīvojot pieticīgi.
Neproduktīva un neinteliģenta prāta iedzimtās nepilnības var novērst tikai ar meditāciju un radošu domāšanu. Saskarsme ar Dievu spēj likvidēt visus cilvēciskos ierobežojumus, kas liedz gūt panākumus. Iemācieties meditācijas laikā uztvert pozitīvās panākumu vibrācijas no Dieva, kā arī no sekmīgiem cilvēkiem visā pasaulē.
Radošo spēju izmantošana ļaus jums sasniegt neierobežotus panākumus. Ik dienas domājot par sava darba specifiku un jomu, kurā esat iesaistīts, kā arī gūstot nepieciešamo izglītību un praktisko pieredzi, jūsu zināšanas par šo nozari daudzkārt pieaugs.
Jau iegūtā pieredze ir nemitīgi jāpaplašina, izmantojot veselo saprātu un radošās spējas. Nopietni lieciet lietā savu radošo domāšanu – tā par uzņēmējdarbību uzzināsiet visu no A līdz Z un būsiet spējīgs optimāli darboties jebkurā jomā. Izmantojiet savas radošās spējas, lai samazinātu liekus izdevumus un izvēlētos labākās ražošanas, reklamēšanas un tirdzniecības metodes.
Savtīgums darbavietā
Savtīgums ir liela metafiziska kļūda, kuras dēļ uz pašlabumu orientēta tautsaimniecība periodiski cieš no ekonomiskās depresijas un neīstas inflācijas.
Ja visi uzņēmēji pasaulē būs savtīgi, tad ikvienam no viņiem būs miljoniem naidīgu konkurentu. Turpretī, ja katrs uzņēmējs gribēs gūt panākumus, ļaujot tos sasniegt arī saviem līdzcilvēkiem, tad ikvienam no viņiem būs miljoniem draudzīgi noskaņotu partneru, kas gatavi sniegt palīdzīgu roku. “Viens par visiem, visi par vienu!” – tādai vajadzētu būt patiesu biznesa panākumu un no tiem izrietošā gandarījuma devīzei.
Vissvarīgākie pienākumi
Sistematizējiet un plānojiet savus pienākumus. Jūsu darba pienākumi ir svarīgi, un to dēļ jūs mēdzat upurēt citus tikpat svarīgus pienākumus – ikdienas fiziskos vingrojumus, kā arī nervu sistēmas un prāta attīrīšanu mierpilnā meditācijā. Darba pienākumi jums allaž likušies svarīgāki. Iespējams, tie arī paliks vissvarīgākie līdz brīdim, kad sasniegsiet Noslēpumu viņpus šīs esamības. Taču es uzskatu, ka ir jātiecas uz līdzsvaru starp garīgo attīstību un materiālo labklājību, un neticu garīgiem centieniem, kurus slāpē pārmērīga nodošanās darbam.
Daudzi uzskata, ka paliks zaudētāja lomā, ja nestrādās dienu un nakti. Tā nav taisnība. Vienpusīgu uzņēmēju, kas pilnībā nodevies darbam un aizmirsis par citiem pienākumiem savā dzrvē, nevar uzskatīt par patiesi veiksmīgu. Ir vajadzīgas īpašas
prasmes, lai dzīvotu līdzsvaroti, taisnīgi un sekmīgi. No cilvēka kurš par savu vienīgo pienākumu uzskata naudas pelnīšanu! Dievs novēršas.
Tomēr Dievs skaidri uzrunā mūs ar bada sajūtu, ko Viņš ir radījis kā atgādinājumu, ka cilvēkiem jāpelna nauda, lai uzturētu savu fizisko ķermeni.
Mūsu dzīves mērķim nav jābūt visa garīgā spēka izmantošanai, lai pabarotu un uzturētu fizisko ķermeni. Vienalga, vai ēdam no apzeltīta vai parasta šķīvja – abos gadījumos ēdiens remdē izsalkumu. Tad kāpēc gan strādāt dienām un naktīm, lai apmierinātu savas iedomātās vajadzības un iegādātos lietas, bez kurām patiesībā ļoti labi varētu iztikt?
Pienākumi darbā ir svarīgi, taču jūsu uzdevums kalpot citiem ir vēl svarīgāks, un vissvarīgākais ir pienākums pret meditāciju, Dievu un Patiesību. Neaizbildinieties, ka esat pārlieku aizņemts cīņā par materiālo eksistenci un jums neatliek laiks cildenāku īpašību attīstīšanai. Atmetiet pašapmierināto ieradumu glorificēt savus maznozīmīgos uzdevumus un atstāt novārtā vissvarīgāko pienākumu – garīgo izaugsmi. Par jūsu rīcību neatbildēs neviens cits – taču citi bieži mēģinās jūs ievilināt bezjēdzīgu saistību un šķietami svarīgu pienākumu tīklā.
Gan hiperaktivitāte, gan laiskums noved pie slikta gala. Mūsdienu cilvēkam ir pienācis laiks mosties no gadsimtiem ilgā letarģiskā miega un sistematizēt savu dzīvi. Mēs esam iemācījušies praktiski izmantot zinātni, psiholoģiju un pastāvošo kārtību, lai nodrošinātu savu materiālo labklājību. Taču pastāvošā kārtība un zinātne būtu jāliek lietā, lai uzlabotu veselību, pārticību, gudrību un attiecības ar līdzcilvēkiem. Lai to panāktu, mēs nedrīkstam visu laiku veltīt tikai darbam, kas spēj nodrošināt vien fizisko komfortu.
Mēs aizmirstam, ka pārmērīgi grezna dzīve nozīmē attiecīgu nervu un smadzeņu enerģijas patēriņa pieaugumu un samazina dzīves ilgumu. Vairums cilvēku tik dziļi ieslīgst naudas pelnīšanā, ka iegūto komfortu nemaz nespēj izbaudīt.
Paramhansa Yogananda
