Vinjasa plūsma ir dinamisks, plūstošs jogas veids, kas attīstījies no Aštanga jogas, kurā kustība tiek sinhronizēta ar elpošanu

Šajā jogas stilā tiek apvienota elpošana un kustība, veicot vinjasas jeb nelielas saules sveicināšanas virknes, starp kurām tiek ieņemtas pozas, lai saglabātu muskuļus siltus.  Vinjasas plūsmu var uzskatīt par attīstītāku aštanga jogas variāciju. Pretēji aštanga jogai, vinjasa plūsmā nav konkrētas pozu secības, bet tas nenozīmē, ka pozu izvēle ir nejauša. Katra poza veidojas no iepriekšējās, lai atvērtu un iesildītu ķermeni, tam nekaitējot, un ķermenim būtu pietiekami spēka, lai bez ievainojumiem izpildītu arī sarežģītākās pozas kā vārnas pozu vai stāju uz galvas. Piemēram, lai veicinātu mugurkaula lokanību, vispirms jāiesilda muskuļi, kas saista mugurkaulu ar kājām un gurniem. Tātad, lai iemētu augšupvērstā loka pozu (urdhva dhanurāsana), vispirms veicam izklupienus uz priekšu, kā arī vingrojumus gurnu atvēršanai, piemēram, vienkājainā baložu karaļa pozu, kā arī vairākas vieglas atliekšanās pozas, piemēram, siseņa pozu un uz leju vērstā loka pozu, vienlaikus neļaujot ķermenim atdzist ar vinjasām.

ELPOŠANA + KUSTĪBA = PLŪSMA

Vinjasa plūsmā katru kustību sākam ar ieelpu vai izelpu, un pārsvarā izmantojam udžaji elpu, jo tā liek ķermenim iekarst un rada skaņu, kas ir skaļāka par domām, lai varat uz to koncentrēties. Jogā cenšamies panākt, lai elpa kustas dziļi un vienmērīgi, tā nomierinot prātu. Panākt elpas kustību var būt vieglāk, ja kustas arī ķermenis – tā ir vinjasas plūsmas būtība.  Tādējādi šis jogas veids ir meditācija kustībā.

CEĻOJUMS IR SVARĪGĀKS PAR GALAPUNKTU

Plūstoša pāreja starp pozām ir tik pat nozīmīga kā pašas pozas. Kad dalībnieki pēc nodarbības sūkstas, ka no stiepšanās sāp visas maliņas, ir skaidrs, ka viņi pārāk koncentrējas uz to, kā pozai ir jāizskatās – pārpūlēdamies cenšas ieņemt konkrēto formu – nevis to, kā līdz tai nonākt. Pamazām viņi atbrīvojas no raizēm „vai es daru visu pareizi? Kā esmu pareizā stāvoklī?” un iemācās atpazīt, kādas sajūtas rosina ieņemtā poza. Tieši šeit ļoti palīdz plūsmas princips.

Atcerieties par attīstību jogā liecina nevis tas, vai spējat izpildīt visas pozas, bet gan vai spējat elpot visās pozās?

POZU PRECIZITĀTE

Daudzi apgalvo, ka vinjasā pozu precizitāte nav iespējama. Tiesa, pozas netiek turētas pietiekami ilgu laiku, lai dziļi koncentrētos, tomēr precizitāte ir iespējama, izmantojot elpu. Apgūstot, kā dažādās pozās mainās elpošana – vai tā kļūst seklāka, vai elsojat, vai ieelpa ir īsāka par izelpu – , varat iemācīties pielāgot ieņemto pozu, ali varētu elpot dziļāk un vienmērīgāk.

AR MŪZIKU VAI BEZ TĀS?

Dinamiskās nodarbībās bieži izmanto mūziku, bet šajā jautājumā nav vienprātības. Nodarbībā, kurā neskan mūzika ir vieglāk iepazīt savu elpu, jo varat saklausīt sevi un līdzās stāvošos. Neraugoties uz to, dažiem var būt ļoti grūti koncentrēties pilnīgā klusumā, jo tad prāts aizklīst domās. Arī tad, kad ir liels nogurums, mūzika palīdz saglabāt možumu.

Katru dienu nostājiet tā, lai galva būtu zemāk par sirdi. Tas ne vien atbrīvo plecus no galvas svara, bet arī ļauj simboliski atbrīvoties no visa, kas smagi nospiež prātu.

Attēls: yogapractice.com