Ir starpība starp vīrieša prātu un sievietes prātu. Tie darbojas atšķirīgi. Tie ir polārie pretstati – nekad to neaizmirstiet! Garīgā ziņā tie ir pilnīgi vienādi, bet psiholoģiski tie ir atšķirīgi poli, tie darbojas dažādi.
Kad vīrietis un sieviete atrodas dziļā, mīlošā apskāvienā, sieviete tūliņ pat aizver acis. Skūpsti sievieti, un viņa aizver acis. Bet vīrietis vēro sevi skūpstām sievieti, vēro sievieti ko skūpsta, vēro viņas reakciju, turpina vērot, vai viņa sasniedz orgasmu vai ne. Viņš vairāk vai mazāk paliek nepiederīgs, ir skatītājs. Viņu vairāk interesē notiekošā vērošana, nevis piedalīšanās.
Sieviete vienkārši aizver acis. Viņai mazāk rūp vīrietis un tas, kas notiek ar vīrieti; sievieti vairāk interesē, kas notiek viņas iekšienē, kas notiek tur.
LAULĪBA
Precēti vīrieši ir laimīgāki nekā neprecēti un pašnāvību skaits precēto vīriešu vidū ir mazāks. Savukārt sievietēm ir otrādi. Kāpēc tā?
Vīrieši ir laimīgāki precēti nekā neprecēti, jo tad, ja nav precējušies, viņi vienkārši jūtas vientuļi. Būt precētam – pat ja laulība ir nožēlojama – tomēr ir labāk nekā būt vientuļam. Vismaz ir, ar ko sevi nodarbināt. Ciešanas arī rosina darboties; un vīrietis vienmēr grib nodarboties ar kaut ko ārpus sevis, lai viņam nebūtu jāiedziļinās sevī, lai viņš varētu turēt savas acis vaļā.
Sievieti neinteresē ārējais, līdz ar to neprecējusies sieviete drīzāk jūtas viena, nevis vientuļa. Un viņai vienatne var patikt labāk nekā vīrietim, jo viņa ir vairāk vērsta uz iekšējo pasauli. Savā ziņā viņa ir savtīgāka. Pozitīvā nozīmē. Viņa ir savtīga, viņa ir centrējusies uz sevi. Vīrietis ir centrējies uz kādu citu, viņš nemitīgi domā par citiem.
Līdz ar to sieviete var palikt veselīgākā vienatnē nekā vīrietis. Vīrietis jūtas ļoti vientuļš. Tāpēc laulība viņam ir nepieciešama. Sieviete viņam ir vajadzīga daudzu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņa sniedz vīrietim stabilu pamatu – sieviete ir ļoti tuva zemei, ar zemi saistīta. Visās pasaules mitoloģijas sievieti ataino kā zemi. Sieviete ļauj viņam iesakņoties zemē. Citādi viņš bez sievietes ir kā bez zemes, kā bez saknēm, karājas gaisā. Sieviete sniedz viņam patvērumu, kļūst par viņa mājām. Bez sievietes viņš ir bezpajumtnieks, klaidonis, krastā izskalots koks.
Taču te briest konflikts, te briest iešanas, te briest nemitīga šķendēšanās…tas ir neizbēgami, jo viņi ir polāri pretēji. Viņu intereses nekad nesakrīt. Tāpēc sievietei vienmēr ir jāšķendējas, citādi vīrietis nekad neizpildīs viņas vēlmes – un vīrietim atliek vien piekāpties. Lēnām, palēnām, ja vīrietis ir pietiekami gudrs, viņš pakļausies sievietei.
Tikai ļoti dumji un stūrgalvīgi cilvēki nekad nepakļaujas. Mazliet gudrības – un vīrietis saprot: labāk ir klausīties, ko sieviete saka, un ņemt to vērā. Citādi 24 h dienā viņa neliks mieru. Viņa neļaus ne mirkli atvilkt elpu. Labāk ir darīt visu, ko viņa liek, un miers – lai jūs, vīrieši varētu lasīt savu avīzi!
Visu šo kašķēšanos un nelaimes var paciest, jo sieviete piepilda kādu ļoti dziļu vajadzību: viņa jūs piesaista zemei un rūpējas par jūsu ķermeni. Viņa baro, aprūpē, mīl. Viņa liek jums justies mīlētam, vajadzīgam, viņa sniedz jums dziļu apmierinājumu. Bez viņas jūs vienkārši nezināt kas esat. Bez viņas jūs esat kā vienmēr noklīdis bērns. Viņa aprūpē jūs.
Līdz ar to notiek tā, ka precēti vīrieši ir laimīgāki par neprecētiem. Tā nevajadzēt būt, jo neprecētajiem nav nekādu problēmu. Precētiem vīriešiem ir problēmas, tāpēc, loģiski spriežot, šķiet, ļoti savādi, ka precētie vīrieši varētu būt laimīgāki par neprecētajiem. Bet dzīve nepakļaujas loģikai. Neprecējies vīrietis ir bez saknēm, bez barības, bez siltuma. Viņš ir auksts, viņš dzīvo aukstā pasaulē. Viņš izkalst un iet bojā. Sieviete sniedz siltumu, sniedz dzīvību, sniedz māju izjūtu, palīdz palikt kopā. Bez sievietes viņš sāk izčākstēt.
Tomēr sieviete vienatnē var būt laimīgāka nekā precējusies, jo viņa spēj iesakņoties bez vīrieša. Viņai nav tik lielas vajadzības pēc vīrieša. Salīdzinājumā ar vīrieti viņa var būt neatkarīgāka. Viņa ir neatkarīgāka.
Neprecējušās sievietes mierīgāk sadzīvo ar sevi. Ja politiski un ekonomiski viņas netiktu bremzētas, viņām patiktu palikt neprecētām. Varbūt, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ vīrieši ir padarījuši viņas tik politiski, sociāli un ekonomiski bezspēcīgas, – lai viņas izlemtu stāties laulībā. Pretējā gadījumā daudzām sievietēm labpatiktu palikt neprecētām. Pat ja viņas vēlētos kļūt mātes, viņas varētu izvēlēties neprecēties. Sievietei ir liela vajadzība būt mātei, bet nav lielas nepieciešamības būt sievai.
Vīriešu vajadzības ir fiziskākas; sieviešu vajadzības ir psiholoģiskākas. Līdz ar to sievietes jūtas tā, it kā laulībā viņas tiktu tikai izmantotas. Un viņu izjūtas ir patiesas, jo vīrieša interese ir seksuāla, bet sievietes interese ir daudz pilnīgāka, tā nav tikai seksuāla.
SEKSS UN ORGASMS
Vīrieša un sievietes seksualitātes ir ļoti atšķirīgas. Vīrietim ir lokāla seksualitāte, viņam seksualitāte aprobežojas ar dzimumorgāniem, tā nav izkliedēta visā ķermenī. Sieviete visa ir seksuāla, viss viņas ķermenis ir seksuāls, ne tikai dzimumorgāni. Līdz ar to sievietei ir vajadzīga ilgāka priekšspēle, lai viņa varētu patiesi mīlēties.
Bet vīrietis vienmēr steidzas. Viņa mīlestība ir nekas vairāk kā zibens spēriens. Sieviete pat nav iesildījusies, bet vīrietis jau ģērbjas un dodas prom. Vīrietis ir beidzis. Viņa seksualitāte atrodas dzimumorgānos. Sieviete ir pilnīgāka; viss viņas ķermenis slēpj dziļu seksualitāti. Viņa nevar sasniegt orgasmu, ja vien nav iesaistīts viss ķermenis. Un, ja viņa nevar sasniegt orgasmu, tad zaudē interesi par seksu. Līdz ar to sievas sekss neinteresē.
Vīrieti interesē tikai sekss.
Sieviete vienmēr jūtas piekrāpta, izmantota, it kā viņa būtu mašīna. Viņa jūtas izmantota kā līdzeklis. Tas ir pazemojoši. Līdz ar to laulība sievietei ir pazemojoša. Tā šķiet tikai kā pastāvīgas prostitūcijas paveids, nekas vairāk. Viņa jūtas tā, it kā uz visiem laikiem būtu pārdota. Un kādu labumu viņa no tā iegūst? Dzīvi, kas visu laiku atkārtojas, bez radošuma, bez prieka, bez jauniem piedzīvojumiem. Verdzība, patstāvīga verdzība un nemitīgi pazemojumi, kad viņa tiek izmantota kā līdzeklis.
Vīriešiem sekss nav garīga parādība, bet tikai fiziska atbrīvošanās no spriedzes. Sievietei tas ir garīgs fenomens. Tādēļ sieviete vienmēr jūtas aizvainota. Ja vien negadās tā, ka mīlestība ir liela garīgās pieredzes daļa, viņa nevar tajā piedalīties. Jā, viņa var būt tā daļa, bet aukstā veidā. Šo apstākļu dēļ miljoniem sieviešu ir pilnībā aizmirsušas, ko nozīmē orgasms. Viņas ir kļuvušas vēsas. Un tas ir tāpēc, ka vīrieši nesaprot šo atšķirību.
Seksam ir daudz dziļāka nozīme. Tas nepastāv tikai tādēļ, lai vairotos. Tam piemīt daudz dimensijas. Tas ir arī patika, tas ir spēle, tas ir lūgšana, tas ir meditācija, tas ir reliģija, tas ir garīgums. Seksam ir pilns spektrs, tā ir pilna varavīksne ar visām krāsām, sākot no zemākajām un beidzot ar aukstākajām.
Ir vajadzīga ļoti laba izglītība, lai vīrietis varētu saprast sievieti un palīdzēt viņai sasniegt orgasmiskās virsotnes un sieviete varētu saprast vīrieti un palīdzēt viņam.
