Cilvēkā ir septiņi centri jeb čakras. Zemākais ir seksa centrs, un augstākais ir samādhi centrs, un starp tiem ir vēl pieci centri. Tās ir kāpnes. Kad visi septiņi vīrieša centri saskan un harmonē ar visiem septiņiem sievietes centriem, tad tu esi atradis dvēseles biedru. Tas ir noticis tikai retumis – ar Krišnu un Radhu, ar Šivu un Šakti. Tas varētu būt noticis arī ar Madžnu un Lailu, ja viņiem būtu ļauts satikties; ar Širi un Farhardu, ja viņiem būtu ļauts satikties, bet sabiedrība viņiem to neļāva.
Un atcerieties: arī Krišnam un Radhai sabiedrība to neļāva, tā nebija likumīga laulība, tas bija pretlikumīgi. Radha bija nevis Krišnas sieva, bet tikai draudzene. Un, runājot par Šivu un Šakti, – vecāki bija ļoti pret to, ka Šakti precētu Šivu. Viņš izskatījās pēc ļoti savāda vīra – un tāds viņš arī bija. Šakti metās mīlas sakarā ar Šivu pretēji vecāku ieteikumiem.
Bet tikai retumis tā ir noticis, un šķiet, ka tas ir dabiski. Kad tā notiek, tiek izjusts absolūts vienums – vienotība, nevis savienība. Divi cilvēki pilnībā pazūd viens otrā; nav pat mazas, plānas plēvītes, kas tos šķirtu, nav itin nekādas nodalīšanas. Divi cilvēki darbojas, it kā būtu viens vesels cilvēks; divi ķermeņi, bet viena dvēsele. Tā ir absolūta harmonija. Tā ir mīlestības augstākā virsotne. Nav vajadzīga nekāda meditācija – pietiek ar šo mīlestību.
Jums jāredz Šivas tempļi Indijā, jums jāredz šivalingams. Šiva- lingams vienkārši attēlo šo divu mīlētāju orgastisko stāvokli. attēlo Šivu kā vīrišķo enerģiju, un tieši zem šivalingama –falliskā simbola- ir Šakti simbols: joni. Šivalingams un Šakti joni satiekas, tie kļuvuši par vienu, tie pazuduši viens otrā. Tie zaudējuši jebkuras personības iezīmes. Tieši tāpēc tas ir vienīgais tēls pasaulē, kam nav sejas.
Linga un joni, vīrišķais seksuālais orgāns un sievišķais seksuālais orgāns, simbolizē tīru enerģiju. tiek attēlota tikai enerģija – radošā enerģija, dzīvības enerģija; tā enerģija, no kuras plūst visa dzīve. Nedz Šakti ir seja, nedz Šivam ir seja, šīm sejām vairs nav nozīmes, personības ir izzudušas. Tā ir tīras enerģijas satikšanās, un tikai tīras enerģijas var izšķīst viena otrā un kļūt par vienu. Ja tu saliksi kopā divus akmeņus, tie var būt kopā, bet tie nevar kļūt par vienu. Bet, ja tu ielej ūdeni ūdenī, tas kļūst par vienu.
Šajā augstākajā virsotnē, kur saskan visi setiņi centri, personas izzūd; paliek tikai enerģijas, enerģiju spēle, apziņas spēle. Un prieks ir patstāvīgs, tas ir orgasmisks. Tā ir garīgā saziņa. Šādam pārim nav vajadzīga meditācija, jo šādam pārim mīlestība ir pietiekama meditācija. Tā ir mistiska parādība, tā ir transcendentāla. Bet tā ir ļoti reta. Starp miljoniem cilvēku tas notiks tikai reizi. Tā būs gandrīz vai nejauša satikšanās.
Zemāka par to ir vēl viena saskaņa: sešu centru saskaņa. Arī tā ir reta. Pirmās iespējamība ir viens procents, bet otrās, tikai divi procenti. Tā ir vienība, nevis vienotība. Tā nav kosmiska, mistiska savienība, tomēr ir kas ļoti tuvs tai – estētiska savienība, mākslinieciska parādība, poētiska pieredze.
Pirmo spēj saprast tikai tie, kas iepazinuši samādhi, satori. Otro spēj saprast dzejnieki, gleznotāji, dejotāji, mūziķi.
Trešā vēl zemākā ir piecu centru saskaņa. Tās iespējamība ir trīs procenti. Tā pat vairs nav savienība, tā ir dualitāte. Divi cilvēki paliek divi, tomēr ir dziļa harmonija. Viņi abi darbojas harmonijā – it kā divi mūzikas instrumenti spēlētu harmoniskā saskaņā. Divi paliek divi. Nav vienotības, nav savienības. Viņi ir atdalīti. Tas ir tas, ko aprakstījis Halīls Džibrāns: „Mīlētājiem jābūt kā divām tempļa kolonnām, kas balsta vienu jumtu, tomēr ir atstatu un šķirtas.” Tas ir mazliet zemāka par estētisko, māksliniecisko, muzikālo pieredzi. Tā ir morāla pieredze – šķīsta, tomēr skaista.
Ceturtā ir četru centru saskaņa. Tai ir 4 procentu iespējamība. Vairs nav harmonijas, bet joprojām ir dziļa saprašanās – dziļa izpratne vienam par otru, dziļas rūpes. Nav spontānas harmonijas, tomēr šī izpratnes dēļ saglabājas noteikts ritms. Tā ir diža prāta pieredze, un tā pat nav morāla. Cilvēkam jābūt modram – ja viņš nebūs modrs, tad nokritīs no šī ceturtā līmeņa.
Un tad nāk piektā: triju centru saskaņa. Piecu procentu iespējamība. Dualitāte kļūst arvien izteiktāka. Te joprojām ir izpratne, bet tā nav patstāvīga – raustoša , nedroša. Laiku pa laikam rodas konflikti, bet tie neizjauc mīlestību. Gluži pretēji, tie to papildina, padara pikantāku. Šī ir psiholoģiska pieredze.
Vēl zemāk ir divu centru saskaņa – sešu procentu iespējamība. Dziļa dualitāte, izteikta dualitāte. Brīžiem, tikai brīžiem iestājas sapratne. Un konflikti rodas pārāk bieži. Gandrīz puse uz pusi: piecdesmit procentu sapratnes, 50 % konfliktu. Tā ir fizioloģiska pieredze.
Uz vēl zemāka ir viena centra saskaņa – 7 % iespējamība. Šeit ir pārāk daudz konfliktu un tikai reti prieka momenti, pārāk reti. Tikai reizi pa reizei, tik maz un tik tālu cits no cita. Tomēr tas ir tā vērts! Šī ir seksuāla pieredze.
Un vēl zemāk, viszemākais līmenis, ir tad, kad nesaskan neviens centrs – šis ir parastais, sētas variants. Šie ir tie pāri, ko jūs parasti satiekat. Tā nav pat seksuāla pieredze, tā ir zemāk par seksuālu pieredzi. Tā vairāk vai mazāk līdzinās masturbēšanai. Tā ir tikai noteikta sociāla, ekonomiska, politiska vienošanās. Tā ir ekspluatācija. Tas ir sava veida darījums. Tā vairāk vai mazāk ir daļa no tirgus plača, darījuma laulības.
Bez mīlestības. Bez cieņas. Pat bez naida! Jo naids var pastāvēt tikai tad, ja ir kaut nedaudz mīlestības. Te nav nedz draudzības, nedz naidīguma. Tas ir ļoti formāls sakars, kas nav attiecības. Tā ir savstarpēja masturbējoša vienošanās. Tu ekspluatē otru, otrs ekspluatē tevi. Tā ir sava veida prostitūcija. Visnejēdzīgākā iespēja…bet tā nu tas pasaulē notiek.
Ja tu gaidīsi, lai satiktos ar savu dabisko dvēseles biedru, tas būs tāpat kā gaidīt zibeni, lai lasītu Bībeli. Un daudz jau tu tā arī nevarēsi izlasīt. Zibens gaisma parādās uz mirkli, bet līdz brīdim, kad tu esi paspējis atvērt Bībeli, tās vairs nav.
Tāpēc tika izveidota tantra. Tantra ir zinātniskā pieeja. Tantra ir alķīmija: tā var pārveidot tavus centrus, tā var pārveidot otra centrus; tā var izveidot ritmu un harmoniju tev ar tavu mīļoto. Tas ir tantras skaistums. Tas ir tāpat kā ievilkt elektrību tavā mājā. Tad tu vari to ieslēgt un izslēgt, kad vien vēlies. Šie septiņi centri tevī nav nekas cits kā ķermeņa elektrības centri. Tāpēc, kad es runāju par zibeni, neuztver to kā simbolu – es to domāju burtiski.
Tavā ķermenī ir smalka elektriskā strāva, ļoti smalka. Bet, jo smalkāka tā ir, jo dziļāk tā plūst. tā nav viegli pamanāma. Zinātnieki saka, ka, saliekot kopā visu elektrību, kas ir cilvēka ķermenī, varētu iedegt piecu vatu lampiņu. Tas nav daudz. Kvantitatīvi tas nav daudz; kvantitatīvi arī atoms nav daudz, bet kvalitatīvi…ja tas uzsprāgst, tajā ir ārkārtīgi liela enerģija.
Šie septiņi centri, šīs septiņas čakras, par ko joga un tantra runā jau gadsimtiem ilgi, nav nekas cits kā pieci tava ķermeņa elektriskās strāvas mezgli. Tos var mainīt, tos var pārkārtot. Tiem var piešķirt jaunu veidu, jaunu formu. Divus mīlētājus var pārveidot tik dziļi, ka visi septiņi centri var iegūt savstarpēju saskaņu.
Tantra ir zinātne par to, kā parastus mīlētājus pārvērst par dvēseles biedriem. Un tas ir tantras lieliskums. Tā var pārveidot visu pasauli, tā var pārveidot katru pāri par dvēseles biedriem. Tā vēl netiek izmantota. Tas ir viens no lielākajiem dārgumiem, kas guļ neizmantots.
Ošo
Bilde deviantart.