Pie Austrumu Viedā ieradās kāds vīrs un teica: “Esmu smēlies zinības pie daudziem skolotājiem un uzturu sakarus ar neskaitāmiem gudriem cilvēkiem. Lūdzu neliedz man savu uzmanību un palīdzību.”
Viedais atteica:
Vislabāk tev spēšu palīdzēt, aizrādīdams, ka tu neesi bijis godīgs pat pret vienu no saviem skolotājiem, kur nu vēl pret “daudziem”, ja joprojām klejo apkārt un vērsies pie manis pēc tam, kad biji atradis viņus. Ja tu patiešām pazīsti kādus skolotājus, tad vislabāk es tev pakalpošu, lūgdams, lai tu atgriezies pie viena no viņiem un mācies pa īstam. Ja tu būtu kaut ko iemācījies, tad attaptu neskraidīt starp divām akām kā izslāpis un alkatīgs suns, kas pēdīgi nobeidzas – nevis slāpju, bet pārguruma dēļ.”
