Kāds vīrs, kuram ļoti patika pētīt dažādas domāšanas sistēmas, aizrakstīja dervīšu Skolotājam, jautādams, vai varētu ar viņu satikties un aprunāties, lai izdarītu salīdzinājumus.
Dervīšs nosūtīja viņam pudeli, kurā bija eļļa un ūdens, kā arī gabaliņu kokvilnas dakts.
Sainītī bija šāda vēstule:
“Dārgais draugs, ja tu aizdedzināsi eļļā iemērktu dakti, kļūs gaišs.
Ja izliesi eļļu un ieliksi degli ūdenī, gaismas nebūs. Ja sajauksi eļļu ar ūdeni un tad iemērksi tur dakti, tā sprakšķēs un apdzisīs.
Nav nekādas vajadzības šķiest šim izmēģinājumam vārdus un apciemojumus, ja to var izdarīt ar tik vienkāršiem līdzekļiem
kā šie.”
