Hatha jogas (reizēm saukta vienkārši par jogu) nodarbības var ievērojami atšķirties atkarībā no iestādes, kur apmeklējat šo nodarbību, vai pasniedzēja. Runājot par hatha jogu, tiek domāta jogas fiziskā puse, lai gan tas ir tikai viens no veidiem, kā sasniegt galveno mērķi – mierpilnu sajūtu, ka esat saistīts ar Visumu. Indijā cilvēki šo pašu stāvokli sasniedz citos ceļos. Tā var būt karma joga (palīdzība citiem), bhakti joga (godināšanas paņēmieni, tomēr rietumniekus vairāk piesaista jogas fiziskais aspekts, jo mēs zinām, ka fiziskās aktivitātes uzlabo veselību un pašsajūtu. Hatha joga ir daļa no ceļa, ko sauc rādža (karaliskā) joga, kas apvieno pozas, prānājāmu (elpošanu), meditāciju un jogas filozofijas izdzīvošanu.
Kopumā hatha jogas nodarbība var sākties ar iedziļināšanos elpā sēdus vai guļus pozā un vieglu pastiepšanos. Tālāk notiek iesildīšanās ar saules sveicināšanu, tam seko stāvus pozas, piemēram, trīsstūra un kareivja poza, kā arī vērpes, līdzsvara, noliekšanās un atliekšanās pozas jauktā secībā. Nodarbības beigās tiek veltīts laiks, lai atslābinātos. Tieši šajā brīdī iedarbojas visi nodarbībā gūtie labumi. Rīta nodarbība sniedz enerģiju visai dienai, savukārt vakara nodarbība ir nomierinoša un sagatavo miegam.
HATHA JOGĀ BŪTISKS IR LĪDZSVARS
Hatha ir labs veids, kā rietumniekiem sākt jogas praksi. Tās būtībā ir rast ķermeņa līdzsvaru starp labo un kreiso, priekšu un aizmuguri, (ha sanskritā nozīmē saule, un tha – mēness), kā arī emociju un prāta līdzsvaru. Mēs veicam fiziskos vingrojumus, lai sasniegtu augstāku sevis izpratnes pakāpi un varētu ērti sēdēt meditējot. Ja ķermenis ir ļoti saspringts un nelīdzsvarots, nav iespējams nekustīgi sēdēt. Pat, ja nepievēršaties meditācijai, hatha joga mazina stresu un vairo līdzsvaru katrā dzīves aspektā.
JOGA LIEK JUSTIES LABĀK
Dažas hatha jogas skolas ir attīstījušās ar atsevišķu nosaukumu, nereti par godu pasniedzējam, kurš to ir izstrādājis, aštanga, ajengāra, šivananda. Tās ir ļoti atšķirīgas, tomēr visu pamatā ir hatha joga un jogas filozofijas pamati. Dažādos dzīves posmos varētu noderēt atšķirīgi stili.
CEĻOJUMS , KAS SĀKAS AR ĶERMENI
Pamatā joga ļauj iepazīt ķermeni. Iespējams, atklāsiet, ka viena kāja ir vadošā pār otru, vai stāvot mēdzat izvirzīt vienu gurnu. Auguma iepazīšana ļauj mums būt apmierinātākiem ar savu vietu pasaulē. Kad jutīsieties ērti savā ādā, sāksiet arī prātot, kas notiek dziļāk, īpaši, ja trūkst pašpārliecinātības vai jūtam nepatiku pret sevi., tomēr sevis izzināšana ir būtiska jogas daļa. Ir pārsteidzoši, cik daudz varam uzzināt, klusi sēžot un izjūtot elpu. Iespējams, sāksiet spriest: „Kāpēc es izgrūžu emocijas –dusmas, vilšanos, skaudību uz citiem, ja vienīgais veids, kā rast apmierinātību, ir iedziļināties sevī?” kad ik dienu sāksiet tam veltīt vairāk laika sevis iepazīšanai, jums būs vieglāk saprasties arī ar citiem. Galu galā, svarīgākais ir uzņemties atbildību par sevi.
MIERĪGA ELPA, MIERĪGS PRĀTS
Uz paklājiņa mēs iemācāmies, ka elpošana nomierina prātu. Tā kā joga ietekmē domāšanas veidu arī ārpus nodarbību zāles, jūs atklāsiet, ka izmantojat elpošanu kā palīglīdzekli arī ikdienas dzīvē. Elpas izjušana palīdz domāt skaidrāk un pieņemt saprātīgus lēmumus. Piemēram, ja saniknosities, vadot automašīnu, iespējams, pavisam dabiski pievērsīsieties elpošanai. Joga māca pārvērst negatīvas emocijas un domas pozitīvās, atkāpties un ne vienmēr reaģēt – būt saprātīgākiem.
JOGA ESAT JŪS – TIKAI LABĀKI
Jogas rakstos stāstīts par „atbrīvošanu” un savienošanos ar savu „augstāko Es”, bet tās nav obligātas zināšanas, lai izbaudītu jogu. Kā sacījis Patabhi Džoiss, mūsdienu aštanga jogas izveidotājs: „Vingrinieties, un viss nāks.” Sākot regulāras jogas nodarbības, ķermenis atveras, jūs sākat brīvāk elpot un pierodat pasauli saskatīt no dažādām perspektīvām. Jūs sāksiet sevi labāk iepazīt.
Avots: Grāmatas “Joga ikvienam” fragmenti
Attēls: https://www.freepik.com/
