Par to, cik īsti ir āsanu jeb fiziskās jogas pozas informācija atšķiras. Slavens jogs Ņujorkā Dharma Mittra 1984. gadā bija sabildējis sevi 1300 pozās, taču šobrīd jogas nodarbībā tiek mācītas aptuveni 50-100 āsanas. Konkrēts āsanu skaitlis nav zināms, taču neapšaubāmi, pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka āsanas balstās uz plašām zināšanām par cilvēka anatomiju uz fizioloģiju. Jau izsenis jogi zināja, ka veicot konkrētu āsanu, viņi iegūs konkrētu rezultātu – respektīvi, stimulēs specifiskus nervus, orgānus un dziedzerus. Piemēram, stāja uz pleciem pateicoties gravitātei novirza asinis uz vairogdziedzeri, kamēr zoda ievilkšana šajā pozā liek dziedzerim sarauties. Šīs divas darbības, kas notīk šīs vienas āsanas laikā, būtiski ietekmē un uzlabo vairogdziedzera funkcijas. Tādējādi, zinot āsanu ietekmi uz mūsu fizisko ķermeni, mēs varam sevi spēcināt un veicināt mūsu ķermeņa atveseļošanos. Protams, āsanu ietekme uz mūsu ķermeni nav tikai fiziska, jogas laikā mēs varam arī atbrīvoties no iekšējās spriedzes un mentālā stresa, kas ir visu mūsu fizisko slimību cēlonis.
Āsanas varam iedalīt 8 kategorijās – sēdošās, stāvošās, guļošās, apgrieztās, vērpes, līdzsvara pozas, kā arī noliecieni uz priekšu un atpakaļ. Katrai āsanu kategorijai ir sava jēga un ieguvumi ķermenim.
ĀSANAS SĒDUS
Visas pozas sēdus dod elastību gurnos, ceļgalos, potītēs un cirkšņa muskuļos. Šajā kategorijā ietilpst Dandāsana jeb nūjas poza, Virāsana jeb varoņa poza un Baddha Konāsana.
ĀSANAS STĀVUS
Nostiprina kāju muskuļus, mugurkaulu un locītavas. Tās iesilda ķermeni un uzlabo asinsriti. Šajā kategorijā ietilpst Kalna poza jeb Tadāsana, trijstūra poza jeb Trikonāsana un Kareivja pozas I un II jeb Virabhadrāsana I un II. Dažās no tām līdzsvars ir jātur uz vienas kājas, kā piemēram koka poza jeb Viriksāsana, pusmēnes poza jeb Ardha Chandrāsana un ērgļa poza jeb Garudāsana.
NOLIECIENI UZ PRIEKŠU
Tiek izpildīti gan sēdus, gan stāvus, iekļaujot sevī galvas virzīšanu tuvāk pēdām, saspiežot vēderu un tonizējot vēdera muskuļus. Šīs pozas spēj mazināt stresu un regulēt asinsspiedienu. Tajās tiek stiepti muguras un augšstilba muskuļi. Šajā kategorijā ietilpst nolieciens uz priekšu stāvus jeb Uttanāsana, nolieciens uz priekšu sēdus jeb Paschimotanāsana un nolieciens uz priekšu sēdus ar platām kājām jeb Upavistha Konāsana.
NOLIECIENI UZ AIZMUGURI
Ir pozas, kurās mugurkauls tiek saspiests un ķermeņa priekšējā daļa tiek atvērta. Noliecieni uz aizmuguri sniedz ķermenim enerģiju un stimulē nervu sistēmu. Tos rekomendēti arī pret depresiju. Šajā kategorijā ietilpst kobras poza jeb Bhudžangāsana, suņa poza ar skatienu augšup jeb Urdhva Mukha Svanāsana un loka poza jeb Dhanurāsana.
APGRIEZTĀS POZAS
Ir tās pozas, kurās sirds ir augstāk par galvu. Šīs gravitāti noliedzošās pozas sniedz vislielāko labumu mūsu ķermenim un prātam. Visas asinis no mūsu ekstremitātēm tiek izstumtas ārā un aizstātas ar svaigām asinīm. Skalps un smadzenes saņem lielu daudzumu svaigu asiņu, kas veicina matu augšanu. Bet vislabākais ir tas, ka šīs pozas, kā piemēram galvas stāja, palīdz atbrīvoties no krunciņām ap acīm un lūpām. Šajā kategorijā ietilpst suņa poza ar skatienu lejup jeb Adho Mukha Svanāsana, galvas stāja jeb Sirshāsana, plecu stāja jeb Sarvangāsana. Galvas stāja ir zināma stimulē hipofīzi un čiekurveida dziedzeri un ļauj asinīm brīvi plūst uz smadzenēm. Šī poza pieprasa spēku un izturību un bieži tiek uzsvērts, ka, ja Jūs veicat tikai vienu pozu dienā, tad tai jābūt galvasstājai. Plecu stājai, kura ir mazliet vieglāka, piemīt tie paši labumi. Vienkāršākās pozas, kas ietilpst šajā kategorijā, kā piemēram tā kurā kājas tiek atbalstītas stāvus pret sienu, un citas, palīdz uzlabot koncentrācijas spējas, uzlabot miegu, atbrīvoties no stresa un depresijas un uzlabo limfodrenāžu. Citas pozas no šīs kategorijas strādā ar dziedzeriem. Cilvēki, kura endokrīnā sistēma nedarbojas kā nākas, var ciest no depresijas, var būt gausi, tūļīgi un ar lieko svaru.
Tipiskā jogas nodarbībā, tu strādāsi ar savu hipofīzi (apgrieztās pozās), vairogdziedzeri (plecu stājas), kā arī aizkuņģa dziedzeri un virsnieru dziedzeri.
VĒRPES
Tiek izpildītas stāvus, guļus un sēdus un ietver sevī vēdera savērpšanu. Visas vērpes pozas tonizē, masē un attīra iekšējos orgānus no toksīniem. Vērpe pa labi saspiež resno zarnu, aknu un labo nieri. Vērpe pa kreisi saspiež aizkuņģa dziedzeri, liesu un kreiso nieri. Visi šie orgāni vērpes laikā tiek apgādāti ar svaigām asinīm, tādējādi tiek uzlabota to darbība. Vērpes ir lielisks veids kā stimulēt endokrīno sistēmu un iztaisnot mugurkaulu, izspiežot ārā visas vecās asinis starp skriemeļiem. Kad vērpe tiek pabeigta, orgāns saņem svaigu asins plūsmu. Šajā kategorijā ietilpst vērpe uz sāniem sēdus jeb Marichjāsana, guļošā vērpe jeb Džathara Parivartāsana un vienkārša vērpe jeb Bharadvadžāsana.
LĪDZSVARA POZAS
Ir ļoti svarīgas, kad paliekam vecāki. Visi zina, ka mūža otrajā pusē mēs kļūstam nestabilāki. Līdzsvara pozas līdzsvaro abas smadzeņu puslodes – labo radošo un kreiso analītisko. Stāvošās līdzsvara pozas, kā Tadāsana jeb kalna poza un koka poza Viriksāsana uzlabo stāju, palīdz līdzsvarot ķermeni, nostiprina kāju muskuļus un nomierina prātu. Sēdošās balansa pozas, piemēram, laivas poza jeb Ardha Navāsana tonizē vēdera orgānus, nostiprina muguras muskuļus, tonizē nieres un palīdz iegūt slaidu vidukli.
ĀSANAS GUĻUS
Ir atpūtas pozas, kurās tiek gulēts uz muguras ilgāku laiku. Šajā kategorijā ietilpst izstieptā leņķa poza jeb Supta Baddha Konāsana, varoņa poza guļus jeb Supta Virāsana un Šavāsana.
