Par depresiju…

Pirms daudziem gadiem pats Nelabais bija nolēmis palepoties ar sava aroda instrumentiem un uzrīkoja izstādi. Viņš rūpīgi  salika visu stikla vitrīnā un katram priekšmetam pielika klāt zīmīti, lai visi zinātu, kas tas ir un kāda tam ir cena.  Kas tā bija par kolekciju! Tur bija mirdzošais skaudības duncis, dusmu cirvis un skopuma un alkatības lamatas.  Turpat bija arī baiļu, lepnuma un naida instrumenti. Katrs no tiem uzlikts uz sarkana spilvena, un katrā elles apmeklētājā izraisīja lielu interesi.

Pašā tālākajā stūrī stāvēja mazs, pavisam nobružāts un niecīgs koka ķīlis ar uzrakstu „Depresija”. Par lielu pārsteigumu, tas maksāja daudz dārgāk nekā visi citi instrumenti kopā.

Uz jautājumu, kāpēc nelabais tik augsti vērtē šo priekšmetu, tas atbildēja –

Tas ir vienīgais instruments, uz kuru es varu paļauties, pat tad, ja visi citi ir izrādījušies bezspēcīgi. Un viņš ar maigumu noglāstīja koka ķīli.

-Ja man izdodas iedzīt šo cilvēka galvā, tad tas atver durvis arī visiem pārējiem instrumentiem …

No posts found.